Gribas citu

Normāli tas ir, bet bieži vien līdz ar tās "svaigās gaļas" izmēģināšanu ir arī liela vilšanās. Principā ja attiecībās nav nopietnu problēmu, tikai pieradums(kuru var mainīt/uzlabot), tad es neuzskatu to par vajadzīgu skriet kur ko jaunu izmēģināt.

Un, ja es teikšu, ka nav normāli, uzreiz pārstās gribēties?

Nu, kā - ja gribas, tad gribas. Nav tāda "normāli" attiecībā uz cilvēka vēlmēm un tieksmēm, jo tās ir iekšējas un individuālas (nu, nerunāsim par psihoslimībām, kā pedofīlija un citas fīlijas, tāpat par noziedzīgām tieksmēm arī šoreiz nebūs stāsts). Ne katram "gribas" ir jābeidzas ar darbību, kas vērsta uz tā piepildījumu. Ja attiecībās iestājusies rutīna, der to atsvaidzināt. Date Night ieviest vai tamlīdzīgi. Ja tas nelīdz un gribēšana ir par lielu, lai Taviem spēkiem to uzvarētu, var pārrunāt šo jautājumu ar partneri (ja ir drosme), laist pa kreisi un darīt vēl visādas nejaucības, piemēram, pacelt pašapziņu slepus sarakstoties ar citiem (ja nav kauna), vai šķirties (ja ir par grūtu). Pašas izvēle. Attiecības nav neizbēgams cietums.

Ja pie vainas tiešām ir rutīna vai kas uz to pusi, tad vajag varbūt pamainīt vidi. Kopā aizbraucat ceļojumā, vai tik pat labi vienkārši aizejat izdarīt kaut ko, ko nekad neesat darījuši. Atgriežat asumiņu attiecībās, lai nenāk virsū tādas muļķīgas domas par citiem.

Un aŗi nevajag skatīties uz draudzenēm kuras varbūt veiksmīgi nomainījušas partnerus un ir baigi laimīgās tagad, viss drīzāk tas ir tikai šovs sabiedrībai, bet visiem pāriem nekad viss nav ideāli, vienmēr ir kāds nieciņš vai kas tāds, kas nepatīk/ nomāc, bet par tām lietām jau nemēdz runāt.

Un vēl - ja tas "cits, ko gribas" nav pat konkrēts cilvēks, bet vienkārši ne-Tavs vīrietis, ieteiktu nomērīt trīstūkstošseptiņdesmitdeviņasreizsešsimtsastoņdemitpiecas reizes, pirms nogriezt. Te, ārā, tās svaigas gaļas nemaz nav tik daudz. Un es to nesaku tāpēc, ka būtu žēl padalīties ar makšķerējamo dīķi, bet gan tamdēļ, ka tiešām sen neesmu satikusi tauriņu modinātāju, kas nebūtu psiholoģiski traumēts, emocionali noslēgts, kretīniski noskaņots vai ārkārtīgi nodarbinats un praktiski nepieejams.

Taisniba Jums jau ir.
Ja, mums ir rutina, ja mes visu laiku kko kopa daram, braucam utt. Bet...man pedeja laika vins vnk jau apnika..lai cik tas skarbi neizklausitos..kopa nedzivojam, es dzivoju ar vecakiem un vins pa lielam visu laiku ir pie manim. Ja saku, ka var palikt savas majas, vins apvainojas. Un doma, ka gribu tukt no vina vala. Man vina jau ir par daudz. Paris nedelas atpakal mums bija time-out. Un nedelu. Vins man nedelu nelika mieru, rakstija, ja grib pie manim utt. Seks mums ir reti. Pa lielam vins redz, ka es vinu atgruzu, bet...neko nedara.

Jo vins man ir pirmais, un agrinaja vecuma uzreiz ielecu nopietnas attiecibas. Un nepaspeju ka saka izskrieties. Un es jutu, ka man tagad to gribas. Ja, zinu, ka tas ir stulbi!

eks mums ir reti. Pa lielam vins redz, ka es vinu atgruzu, bet...neko nedara.

Tu viņu mīli?

Jo vins man ir pirmais, un agrinaja vecuma uzreiz ielecu nopietnas attiecibas.

Tas daudz, ko izskaidro.

Tas daudz, ko izskaidro.
Tas daudz ko izskaidro.

Man ir liels pieradums pie vina, patuk kad vins man ir blakam, atbalsta mani, milo utt. Bet...es nezinu vairs vai no manas puses ta ir milestiba. Un Es tevi milu es neesmu teikusi jau loti sen. Un ari nezinu vai tā ir..
Jo tgd man ir tāz ka gribu izskrieties, paskatities kas notuek tirgu. Bet kā bernu tevu es redzu tikai vinu.

Gan jau tu viņu mīli, vienkārši tā vienveidīgā dzīvošana dara savu un nomāc to mīlestību. Varbūt dzīvošana atsevišķi uzlabotu seksuālo dzīvi? Kurš parasti nepavelkas uz seksu? Tu vai viņš, vai varbūt abiem vienkārši nav tā dzirkstele?

Tomēr pirms skriet un meklēt ko labāku, pa priekšu vajadzētu tomēr mēģināt to dzirksteli atgūt, mainīt vidi, izrunāties kārtīgi savā starpā. Paskaidrot viņam ka viņš tevi smacē.

Pa lielam vins redz, ka es vinu atgruzu, bet...neko nedara.

Kas tad viņam būtu jādara ja ne censties pievērst tavu uzmanību? Jāignorē tevi? Jāsūta tev ziedu kalni? Tas tā pats no sevis arī nenotiek, ir ar viņu par to visu jārunā, kas un kāpēc tevī rada sajūtu ka viss nav labi.

Nekad gan viņam nesaki to ka tu gribi izmēģināt "svaigu gaļu", pati šo dzirdēju tik vienu reizi vairāku gadu garās attiecībās, bet tie vārdi bija beigu sākums kas beigās noveda pie tā ka es pati pārtraucu attiecības, ko nožēloju, bet tie vārdi ļoti ko sadragāja un izmainīja.

Es esmu ta, kas negrib seksu ar vinu.

Tas, ka vins neko nedara, tas bija domats, ta ka es vrb pat gaidu, lai vins mani atsuj. Jo esmu oar glevu, lai pati to izdaritu.

Nu tad saņemies un šķiries. Tas arī nebūtu labi novest viņu līdz tam ka viņš pats izšķirots jo tev nav drosme to izdarīt. ķipa tu tad esi tā baltā un nevainīgā kuru pameta.

Žēl tomēr, jo izklausās ka puisis tevi ļoti mīl un tu viņam daudz ko nozīmē :-/ Bet ja jau labs puisis, tad jau citu arī atrastu. Sāpēs gan ļoti, kā tev, tā viņam.

izskrienies tad ;) es to nopietni. Nekad nenožēlosi, pat ja sadirsīsi visu, salauzīsi sirdi utt.
Tev būs piedzīvojumi, kurus vajag katrai sievietei izbaudīt. Protams pie nosacījuma, ka esi skaista .. savādāk gan nav vērts.

Jocīga diskusija, autore.
Blakus diskusijā http://cosmo.lv/forums/topic/190304-panika/ saki, ka nevainību ar puisi zaudēji pēc gada kopā būšanas, jums bija 18, šajā saki, ka esat 8 gadus kopā, tātad tev ir 25. Ja jūs abi 25 gadu vecumā dzīvojat pie taviem vecākiem, tad domāju jāsāk ar to, ka jāpārvācas, ticu, ka romantiku un visas jūtas var nogalināt blakus istabā dzīvojošie vecāki. Bet vispār neticu šai problēmai vai vismaz šiem faktiem par gadiem, jo tavas iepriekšējās diskusijas ir bērnišķīgas. http://cosmo.lv/forums/topic/189401-ka-tikt-uz-italiju/

Koshka

Ja man un vinam ir 25 gadi. Un?
Nedzivojam kopa, jo mes visu laiku macijamoes utt, respektivi mums nebija rads darbs, kas lautu iret dzivokli. Prorams varejam atlauties kkadu padomju laiku dzivokli, bet vai mes tadu gribam?

Nu dažreiz meičas nodzīvo neveiksmīgās attiecībās ilgus gadus, īpaši ja pirmais puisis utt.
ja šaubies, ātrāk tiec no viņa vaļā. būs nepierasti, un varbūt grūti sākumā. arī ar citiem... bet labāk katrā ziņā, vismaz normālu dzīvi sāksi, saprotot ka ir arī daudz sakarīgāki cilvēki, un daudz īpašākai tev liks justies citi, ja reiz šis to nedara

Man pēc gandrīz 7 gadus ilgām attiecībām negribas citu, un vīrs arīnir pirmais. T'a ka katram savādāk.

tad tev bija īstais. bet te izskatās ka nav nekā , tikai pieradums un pieķeršanās

Priekš 25 gadiem pārāk bērnišķīgi spriedelējumi. :-D

Atbildi sev- Vai tu redzi sevi ar šo vīrieti pēc 20 gadiem, vai gribi no viņa bērnus? Vai jums saskan nākotnes plāni?

Rutīna ienāk agri vai vēlu jebkurās attiecībās, jautājums, vai abi kaut ko dara lietas labā :)

Nee, nav normali.

Es uz viiru pec 7 gadiem skatos un domaju "ko es bed vinja daritu?" , Jo negribu iedomaties blakus gulet, apskaut, samiljot vai sabuchot kadu citu.