ko izvēlētos jūs?

Mājās ir četri kaķi - divi no ielas nākuši, divi no laukiem paņemti. Mūsu gadījumā mīlīgākie ir tie, kas no ielas, kaut abi bija jau 4-5 mēnešus veci, kad pie mums nonāca. Visi ir kastrēti un sterilizēti, jo ielas un patversmes diemžēl ir pārpildītas un tieši šī iemesla dēļ mīluli nekad nepirktu. Bet, ja patversmē nonāktu Bengālietis, ļoti labprāt dotu mājas, jo viņi ir baigi foršie. :D
Ir arī divi no patversmes paņemti suņi - viens kucēna vecumā, otrs bija ap 10 gadu vecs. Abi baigi foršie.
Ir privātmāja ar palielu teritoriju, kas atvieglo tik daudz mājdzīvnieku esamību.

Mana melnā Nora ir bezšķirnes, bet ņemta no kaķu draudzīgām mājām 3 mēnešu vecumā. Ātrāk mums viņu nedeva, jo uzstāja, ka pirmos 3 mēnešus kaķēnam jābūt ar mammu un jāmācās no mammas un tad var laist dzīvē. Nezinu, tāpēc, vai citu iemeslu dēļ, bet viņa ir ārkārtīgi mīloša, mierīga un raksturā stabila. Ne tikai ar cilvēkiem, bet arī ar citiem dzīvniekiem. Cits jautājums, kad viņai apnīk, ka vīramātes suns visu laiku grib spēlēties vai kaimiņu kaķēns ienāk pie mums un izēd viņas bļodiņu, bet viņa nekad nav agresīva.

Pagājušogad tieši pirms Ziemassvētkiem iegādājos Britu īssplvaino, gribēju meitenīti, it kā nopirku meitenīti, bet pēc pāris mēnešiem sapratu, ka nu oliņas aug un aug. 8-) bet tāpat ieguvēja biju es, jo runcis maksāja daudz dārgāk par kaķeni.

:D Sasmējos

Man arī britu īsspalvainais puika. Riktīgs bandīts :P Agrāk domāju, ka briti ir miermīlīgi, bet nu pēc mana to nevar pateikt - agresijas lēkmes no rītiem un vakaros ir tāds standartiņš, pa dienu ir pats mīļuma iemiesojums. Esmu jautājusi arī citiem britu īpašniekie - visiem kā viens ir tādas problēmas tieši ar runčiem, kaķenes esot mīļas. Bet tāpat viņu dievinu :)

Pirku no audzētājiem

Man gan kaķu pieredze nav, bet uzskatu, ka ar raksturu var būt visādi gan ar patversmes, gan superkrutam šķirnes kaķim.
Man ir suns - jorks, bet "izbrāķētais" - tāds, kuram it kā nav izstādes standarti un attiec;igais raksturs. Bet toreizējais draugs ļoti gribēja jorku, dzīvoklī lielo šķiri nevēlējos turēt, patversmēs nekādi mazie suņi nebija pieejami.. un man suni vajag kā mājdzīvnieku, nevis izstādēm :-)
Lai nu kā, ideālāku mājdzīvnieku nevaru iedomāties - mīlestības iemiesojums, ļoti dzīvespriecīgs, mīl arī katru sētas bomzi :-D:-D un šo 5 gadu laikā nav arī slimojis ne reizi.
Laikam jau es arī drīzāk ņemtu patversmes dzīvnieku, ja vien nav attiecīgi vīzija/vajadzība par to, ko vēlies :-)

Es izvēlētos bezšķirnes, bet man ir šķirnes. Iemesls - vīram alerģija, tā kā nācās pirkt anti-alerģisku kaķi. :) Mans mīļais reksītis. Pēc rakstura šie kaķi ir suņu-kaķi. Sagaida mājās, mīļojas, klausa, utt. Bet mūsu nepatīk sveši cilvēki. Mesties virsū nemetas, bet klēpī svešiniekam gan nelīdīs. Un ja mēģinās viņu paņemt rokās, sekos skatiens - kas Tu normāls esi? Ko TU ar savām rokām aiztiec MANI? :D Tie, kas bieži ciemojas pie mums jau ir draugi, bet tādi, kas pa retam - nē, nē.

dzirdot, cik šobrīd patversmēs ir dzīvnieku, ņemtu no turienes

Eh, sagribējās kojās pašai savu pūkaini.(l)

kaķiem attieksme pret cilvēkiem izveidojās pirmajās 5 dzīves nedēļās

Pilnīgākās muļķības. Zinu ap 30 kaķu, kas dažādos vecumos, pat līdz 1,5 gada vecumam, uzņemti pagaidu mājās, un no šņākoņiem ir pilnībā palikuši par mīluļiem. Jā, viņi nekad nebūs kompānijas dvēsele un daļa baidīsies no sanākušiem svešiniekiem. BET! Tieši tādu pašu stāstu šobrīd stāsta mana priekšniece, kas pirms 1,5 gada ar papīriem un no audzētavas paņēma britu kaķenīti.

Otra lieta, ap 3-4 mēneši kaķēnam jau var sākt pateikt raksturu. Gan audzētavā, gan patversmē, gan pagaidu mājās, gan "no rokām". 2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti, tāpēc izšķirošākais būtu mazliet nogaidīt, lai parādās tās iezīmes.

Mans personīgais kaķis ir no ielas, zināju, ka izmests māju runcis, bet 2 gadus neizgāja uz kontaktu, no visiem baidījās. Pamazām vairāk sāka atmaigt, līdz jau varēju paņemt pie sevis.
Šā brīža pagaidu kaķēns, tikko ielaists mājās (~3mēn.), rāpās pa sienām augšā, lai tikai aizmuktu. Tagad es uz wc nevaru mierīgi aiziet, jo uzreiz lec klēpī, baksta ar purnu, lai mīļoju :D No citiem gan bail - būs uzticīgs savam vienīgajam, īstajam saimniekam.

ā, un milzīgs pluss rīdziniecei :)

Pilnīgākās muļķības.

Es to vienā ļoti interesantā dokumentālajā filmā dzirdēju. Nesaku, ka nevar mainīties, bet ar to domāju, ka nav viegli un pāris nedēļās tas nenotiks. :)
Manējā arī sāk pārtapt pamazām par kaķi, nevis tīģeri..bet pirmos mēnešus nekāds progress īsti nebija.

Otra lieta, ap 3-4 mēneši kaķēnam jau var sākt pateikt raksturu. Gan audzētavā, gan patversmē, gan pagaidu mājās, gan "no rokām". 2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti, tāpēc izšķirošākais būtu mazliet nogaidīt, lai parādās tās iezīmes.

Šim nu es nekādi nevaru piekrist. Tieši šobrīd manā gultā spēlējas / kaujas divi teju 8 nedēļas veci kaķu puikas, kam atšķirīgās rakstura iezīmes varēja pamanīt jau kopš brīža, kad sāka rāpot, ne tik gulšņāt vien.

Mani zvēri uzrodas paši, priekšroku dotu patversmes kaķēnam. Par milzu naudu šķirni nez vai pirktu, bet ar savu izpratni par estētiku pieļauju, ka kādu dienu uzrastos vēl kāds - specifiskāks - zvērs. Mana kaķene vnk sāka klīst ap māju un pamazām tajā ievācās pati. Pilnīgs 'wild' lauku kaķis, kas no cilvēkiem baidījās un ēda tikai peles / putnus, pāris mēnešu laikā pārtapa par murrājošu mīļuma kamolu. Nagus pret mani nav palaidusi ne reizes, agresivitāte nulle. Ne reizes neuzšņāca pat tad, kad līu viņas bērnus mīļot :D

Un vispār - oliņas viņiem arī varēja teju uzreiz redzēt / sajust, ja rūpīgi pameklēja :D Varbūt mani ir īpaši olaini eksemplāri, bet nu šaubos.

Mūsu rižā kaķene ir no drauga omas kaķenes, nevēlējāmies viņai slikti likteni, teicām, lai paglābā mums. Mīļa, draudzīga, et ar savu raksturu. Tāda maza egoiste ir viņa, bet mums patīk. Un tad otrs - melns runcis, paglābām viņu no ielu dzīves. Jo man viena paziņa mainīja dzīvesvietas, un tur kaķi nevarēja atrasties. Tā kā tas kaķēns pie mums jau bija iedzīvojies, draugs teica, ka nedosim prom, jo viņš saprata, ka kaķēns tiks kaut kur izmests.

Nu es zinu stabili, ka šķirnes kaķi neņemtu. Jo ir pilna pasaule ar bezšķirnes kaķu kuriem trūkst mūsu mīlesība. Un viņi ne ar ko nav sliktāki par šķirnes kaķiem. :)

Kaķi izvēlējos pēc šķirnes, kura likās acij tīkamākā, arī raksturā piemērotākā. Bezšķirnes jaukteņi nekad nav likušies pievilcīgi. :-/ Protams katra dzīvība ir unikāla un brīnumaina.

Ameliya, es pieļauju, ka tas drīzāk varbūt domāts, ka tajās 5 nedēļās izveidojas kaķa raksturs kā tāds ;)

frivolous_

2 mēnešos, kad visi pārsvarā grib jau ņemt, vēl nebūs tik izteikti

Vairumam. Protams, it visam ir izņēmumi, kā tavā gadījumā ;)

P.S. Es netaisos par kaķu eksperti vai kā, bet tikai gribu iedrošināt, ka arī nešķirnes kaķiem ir iespējams pateikt raksturu, turklāt to mainīt pozitīvākā virzienā..

Starp citu - piekrītu šim, kā tā vispārināti noteikt kaķa galvenākās rakstura iezīmes

man ir viens no ss.lv, jauktenis ar norvegijas meza kaki, satans ne kakis, koz un uzbruk visiem!
otrs pieklida un kadu laiku dzivojas pie kapnu telpas, penemu, miluma iemesojums, izkatas ka vins ir tiiiik pateicigs ka mes vinu panemam!
ieprieks bija kakenite ko maza budxama izpinkeju no dzelondratim, dzivoja 15 gadus,arkartigi mila un gudra bija ;(

Man šķiet mazliet amorāli pirkt dzīvniekus, ja ir iespēja paņemt no patversmes. Man visi kaķi ir pieklīduši un šī brīža kaķis ir vienkārši fenomenāli foršs un skaists (melns pilnīgi :) ).

man ir birmas pusšķirnes , nu šausmīgi jauks un mīļš. (l)



apmēram šāds , ņēmu no draudzenes , bez dokumentiem.

Sfinkss, jo alerģija uz spalvām, bet paglāstīt un samīļot kādu dzīvnieciņu gribas :-)

Man ir bezšķirnes kaķenīte. Bet sirdī tāda lēdija. Burvīgs kaķis. Es domāju, ka nākamajā dzīvē viņa pilnīgi noteiti būs cilvēks.