Būs pa kaķiem :-D Padalieties - ja Jums ir kaķis vai tas ir šķirnes kaķis pirkts no audzētājiem (vai kā tos cilvēkus nosaukt :-D ) vai arī ķepainis bez papīriem, ņemt no kāda rokām pa simbolisku samaksu?
nav tā, ka tie pieklīdušie, atrastie, adoptētie utt. kaķīši ir mīļāki?
man pašai ir dilemma. it kā ir noskatīts šķirnes kaķis, bet tajā pašā laikā šķiet, ka varbūt labāk paņemt kādu dvēselīti, kurai nav tā veicies kā tiem šķirnes kaķiem, kuri aug lieliskā vidē, aprūpēti utt...
Man laikam ir ko salīdzināt, jo mammai ir šķirnes kaķis un draudzene nesen paņēma no patversmes...abi vienlīdz mīļi :-) bet grūti salīdzināt oriental ar parastu kaķi, tā kā laikam diskutējams jautājums :-D
Plānoju iegādāties ragdoll šķirnes kaķi. Mana sirds pieder šiem minčiem tieši labsirdības, miera un pieķeršanās ģimenei dēļ. Nav agresīvi, diezgan flegmātiski, toties vairāk par visu mīl bužināties saimnieka vai ciemiņu klēpī. Turklāt, tiešām izskatās pēc lelles! (l) Maksā gan krietnu summu.
Otra fovorīte ir Maine Coon. Vienkārši patīk :D
bezšķirnes kaķi ir diezgan neprognozējami. Dodu priekšroku gēniem, kur jau paudzēs ir ieaudzinātas labās īpašības. Turklāt, patīk redzēt kaķēna vecākus, kas arī par daudz ko liecina.
tādi mīluļi (l) un piekrītu, ka no bežķirnes var sagaidīt jebko.. Man audzētājs saka, ka it kā piemeklēs manām vēlmēm atbilstošu raksturu, nezinu vai kam tāda var ticēt , var jau būt, ka viņi zin. ļoti negribētos tādu kaķi, kam cilvēks ir bieds un klēpis un mīļošana ir šausmas :-D
bet jā, piekrīti Rīdziniecei! tas ir faktors, kas mani aizvilina prom no domas par šķirnes kaķi. Jo es zinu, ka došu labas mājas un daudz mīlestības! Tajā pašā laikā saprotu, ka šķirnes kaķi noteikti nepirks cilvēks, kas to nespēs dot, ja tajā pašā laikā mazo kaķēnu no ielas var paņemt kāds neforšs saimnieks... ahhhh
vispar kamer pierad viegli nebija tas ielas kakens, tagad taaaaads milums,m ka tik lai paglauda,m milo, modina un runajas. Pat brizam liekas ka paldies ik mirkli saka. bet nu vuinu audzinaja, lutinaja, runajas un miloja, kakens pasplusma neauga, varbut ari tapec.
ķepainis bez papīriem, ņemts no kāda rokām pa simbolisku samaksu.
Nejauši ieraudzīju ss.lv, un IEMĪLĒJOS! (l) Sazvanījos, braucu pakaļ. Groziņā sēdēja vairāki blusainīši, bet viens spītīgi centās rāpties pie manis. Ilgi nedomājot paņēmu. Izrādījās meitiņa, un tieši tā, kura sludinājumā nozaga manu sirdi. (l)
Ātri vien tikām atblusotas, attārpotas, pie potēm un dokumentiem.
Tagad esam uzticīgas, mīļas, gudras, ar raksturiņu. (l) Vasarā svinēsim 7to gadiņu pēc pases, bet tikai 1mo sirsniņā, jo esam aktīvas, trakulīgas un nekas neliecina, ka drīz būs 7! :-P Esam dvēseļu radinieces! (l) Viena otru saprotam, atbalstam un aizsargājam. Nekad neticēju, ka kaķis spēj kādu tā mīlēt. (l)
Man audzētājs saka, ka it kā piemeklēs manām vēlmēm atbilstošu raksturu
Manuprāt, var ticēt, jo kad mēs braucām pēc kaķa, tur bija kādi 6 kaķēni un tas, kuru mēs paņēmām bija vismierīgākais un uzreiz pienāca mīļoties, apsēdās blakus somai un gaidīja, ka ņemsim līdzi :D viņa māsiņa pa to laiku trakoja kā nenormāla, kāpa uz cepuru plauktiem un ārdījās... tā kā ir atšķirība raksturā ;-)
Nepirktu šķirnes kaķi, jo zinu, cik daudzas dvēselītes gan patversmē, gan uz ielas, gan pagaidu mājās gaida savus saimniekus un siltu istabu. Arī manās mājās jau 11 gadus dzīvo no ielas paņemta kaķene, ar spēcīgu raksturu gan, bet, šķiet, gudrāka par visiem šķirnes kaķiem, ko nācies sastapt.
Arī es izdarīju labu darbu - paņēmu minci no patversmes. Jā, ar raksturu mums iet grūti, ņemot vērā, ka kaķiem attieksme pret cilvēkiem izveidojās pirmajās 5 dzīves nedēļās. Mana mincene nu jau ir gadu veca (paņēmām ap 2 mēn.), bet joprojām savu trakulīgo raksturu nav mainījusi. Tomēr prieks par labi padarīto darbu, kā arī mīlu savējo neskatoties uz raksturu vai izcelsmes. (l)
Mums ir bezšķirnes kaķis, tiesa gan, nav no ielas ņemts, bet gan no saimniekiem kā mazs kaķēns, no jūrskolas paglābts. Viņam, protams, ir savs raksturs, tomēr ir ļoti ļoti mīļš.
Ideja par šķirnes kaķi netika apsvērta, jo manai mammai nepatīk, ka kaķis dzīvo tikai istabā un tā kā mums ir lauku māja, arī kaķis daudz dzīvo pa āru un ar šķirnes kaķi, mūsuprāt, tas nebūtu izdarāms.
Vienmēr esmu vēlējusies pelēku kaķi, tā nu sanāca, ka pirms 4 gadiem novembrī draudzenei pieklīda tieši pelēks runcītis. Paņēmu pie sevis, un tā nu kopā dzīvojamies. Tiesa gan, viņš tāds mazs muļķītis un ar raksturiņu, bet nu ļoti mīļš man. Draugs kaķus necieš, bet sākot dzīvot kopā, pat viņam mincis ir kļuvis mīļš.
Es laikam dodu priekšroku ķepaiņiem no patversmēm vai ielas, tikai tāpēc, ka žēl to mazo radībiņu. Bet nu mēdz būt visādi mežonēni. Gandrīz vai kā laimes spēle. :-D
Pagājušogad tieši pirms Ziemassvētkiem iegādājos Britu īssplvaino, gribēju meitenīti, it kā nopirku meitenīti, bet pēc pāris mēnešiem sapratu, ka nu oliņas aug un aug. 8-) bet tāpat ieguvēja biju es, jo runcis maksāja daudz dārgāk par kaķeni.
1496
