Kaķene mums tā nedarīja nemaz, ne maza būdama, ne tagad.. Bet runcis. Ahh, tas tagad liels, kad manējais paijā viņu, tad šim kaut kas uznāk un sāk kārtīgi skrāpēties un kost draugam rokā..Tad manējais tagad vienkārši izgrūž no dīvāna laukā un neļauj kāpt iekšā. Kad vēlāk ielec dīvānā, tad atkal sāk paijāt, kaķis murrāt sāk, un pēkšņi atkal sāk kost un skrāpēties, tad atkal tiek izgrūsts no gultas laukā. Pēc kāda laika itkā saprot, ka nevar tā darīt, bet atkal vēlāk aizmirst un sākās viss no sākuma.
Ahh, tas kaķis tagad man kaitina ar savu uzvedību. Draugs reāli izlaidis viņu un es sēžu mājās un kaitina viņa kundzība mājās. Kad grib ēst, tad ārdās kā negudrs pie trauka, tas nekas, ka ēd kā zirgs. viņš visu laiku var ēst. Kad ārā grib, tad pie loga ārdās kā traks, skrāpē logu, ņaud, bļauj, skraida no viena loga pie otra. (Kaķis tiek izlaists ārā, kad ir nomierinājies, nelaižu,kad ārdās, jo tad paliek nākamajās reizēs briesmīgāk. Šis saprot, ka ar tādu uzvedību panāk visu ko vēlas)Es to vairs nevaru paciest. Runcis domā, ka ir saimnieks mājās un mēs viņa padotie. Kaķene pilnīgs pretstats. Mierīga, kārtīga. Bet tas runcis :( Cīnos ar viņa raksturu. Kad šis ārā ir, tad draugs vienmēr atbraucot mājās nesa kaķi istabā uz rokām iekšā, bet, kad es nāku mājās, šis pa durvīm nevar ienākt iekšā, jo redz es nenesu iekšā princi. Un es negaidu ilgi, kad beidzot izlems nākt iekšā. Draugs tikai tagad lēnām redz, ka ir izlaidis to kaķi. Fuu, izkratīju sirdi.
328
