Sveikas! Nevarēju neuzrakstīt šajā diskusijā, jo brīžiem tiešām paliek "abidno" šādas lietas lasīt un klausīties... Laikam jau atkarīgs no tā kādā skolā strādā, cik tajā ir skolēnu un kādu priekšmetu māci. Piemēram, es skolā esmu jau ap 7.00 no rīta, bet izeju ap 17.00 vai 18.00, it kā jau normāls darba laiks, bet... kad nonāku mājās, tad sāku labot darbus un gatavot stundas nākamajai dienai. Jā, tas viss neprasītu tik daudz laika, ja pārbaudes darbus uzdotu tikai reizi mēnesī un arī tikai testus, kurus ātrāk izlabot, praktiskos darbus arī netaisītu (tie starpcitu ir pašai vispirms jāizmēģina), stundās tikai stāstītu un neizdomātu spēles un dažādus interaktīvos uzdevumus utt. Nerunāsim par vēlajiem klasesvakariem un disenēm. Var, var jau strādāt vienkāršāk un visu darīt tikai tā, lai kaut kas būtu, neaizdomājoties par to, lai mācību process būtu foršāks, BET man patiešām PATĪK to visu darīt (neraugoties uz to, ka vīrs bieži pārmet, ka visticamāk man darbs ir svarīgāks par viņu, jo visu laiku veltu tam). Un nē, es nesūdzos par algu (kura gan varētu būt lielāka pret ieguldīto darbu) vai brīvā laika trūkumu, bet gan brīžiem skumji paliek tieši par cilvēku attieksmi, ka tādi "bumbulētāji" jau vien esam...
P.S. Kādam noteikti radīsies jautājums, ko pirmdienā ap šo laiku daru internetā :) Tāpēc arī uz to jau atbildēšu. Man šajā dienā stundu nav, tāpēc esmu mājās, bet jau no paša rīta esmu augšā un gatavojos stundām, ko arī darīsu līdz pat vakaram, tagad tikai paņēmu pusdienas laiciņu. Un nē, vēlreiz saku, ka nesūdzos par grūto dzīvi, jo man tas viss patīk, tikai padomājam vai tiešām ir visu laiku kaut kas jāpārmet skolotājiem, ka mums nekas nepienākas un neko nedaram, jo to klausoties tiešām dažreiz uznāk vēlme strādāt tā kā par mums runā, bet nu pagaidām cenšos vēl sliktos vārdus laist gar ausīm un strādāt tā, lai pati justos gandarīta par paveikto :) Nesaku, ka citi darbi ir daudz vieglāki vai sliktāki, taču arī mēs strādājam, un ne jau no 9.00 līdz 14.00, aisberga otru pusi mājās neviens vienkārši neredz.