1. mīlestība

Un tā saikne ar viņu ir tik spēcīga, ka daudz neizskaidrojamu lietu ir bijis..

Ir krāpis, bet gribi satikt.
Neloģiski.

Nesen par šo runāju ar vienu draudzeni - un zini, katram ir kāds viens neatrisinātais jautājums pagātnē.
Pēc situācijas apraksta neizklausās, ka tev tas traucētu. Ja traucētu, tad tu sen pārkāptu visādām muļķīgām iedomām par karmas saitēm or whatever. Attopies - tikai savu dzīvi tu bendē, pavadot gadus šādi.

Tā vietā varētu būt nevis destruktīva, bet produktīva un izveidot kaut ko labu - vienalga, vai privātajā, darba dzīvē, vai jebkādā jomā. Bet tu tērē savus resursus - kam? Priekš kam? Tāpēc, ka pirmā love?
NU UN?

Prāts ir tāda dīvaina lieta, ar ko barosi to pieprasīs.

Es jau saprotu, ka tev ir patīkamas, idializētas atmiņas un saglabājušās jūtas, kas ir tevis radīta ilūzija. Varbūt ir vērts aiziet uz randiņu ar bijušo un saparst, ka patiesibā jums nav nekā kopīga un tu visu laiku dzīvo savās fantāzijās.

Laikam jau reizem cilveeks nesaprot,pirms kluudas atkal.
Mauprat, izbeigušaaas lietas ir jaaatstaaj pagaatne,nevis tas jaameegina atkal no jauna meegjinaat.
Ne par velti ir noticis kaa ir, un ja vel vins kraapa,manuprat runaa vsp nevar iet par satiksanu.
Un tas ka , vins pasako tevi soc.tiiklos ir tikai normaali, cilveeks ir zinkaariigs,un intereses peec apluuko kaa tev iet, tomer tacu pagaatnee bijat kopaa.

Vēl ir lieta, ks viņa māte gāja pie zīlnieces... un mani neatstāj sajūta, ka viņa varēja ko tādu izdarīt, to pašu pieburšanu.. jo sajūtas ir pretīgas, ar prātu saproti - tas cilvēks ir staigājošs ļaundaris, bet no otras - gribas satikt jau piekto gadu.
Ja tā ir pieburšana, kā to uzzināt?

Nu tad satiecieties, un viss! Kas te vēl gari jāspriedelē?! :)

Es ar to slimo lai runātu tikšanos - nekad :-D es vēlreiz skaidroju, cilvēks totālākais muļķis, izlutināts, ļauns un es negribu bet tajā pat laikā gribu satikties. Vai tiešām nevienai nekad nav bijusi tāda figņa dzīvē? Visas ideāli izšķiras, aizmirst un viss?

Tu ar kādiem citiem puišiem tagad satiecies?

Visas ideāli izšķiras, aizmirst un viss?

Nu ne tak, bet par bijušajiem nedomāju. Oki, tēmas iespaidā padomāju un varbūt vienreiz gadā nostalkoju savus bijušos arī kaut kādu šitādu tēmu iespaidā. Par bijušajiem ikdienā nedomāju.

Kamēr pati nepieliksi punktu, nekas nebeigsies.

Un veel,ko tu gribi no vina dzirdeet?
Varbuut vnk kkadas nesaprasana, iespejams saape,par kraapsanam ut, bet saku,kas bijis ir jaastaaj pagaatnee. Manupraat, ja saiet kopaa, sakas vecais staasts.

Lelde53, vēlos piedošanu dzirdēt, ja godīgi...
Es laikam aiziešu uz baznīcu svecīti nolikt.. tādas destruktīvas domas...jāuzpīpē arī.

Man ir mīļotais cilvēks. Ļoti līdzīgi viņi ir, tikai manējais ir labsirdīguma iemiesojums

Ja Tev ir puisis, nesapini vinu, kaada satiksanaas.
Aizej varbuut tad tiesam uz bazniicu, ja visadas negaiivas domas naak praata un palaid viņu.

Tu esi pretrunā pati ar sevi. Izanalizē, vai tā krāpšana ir pietiekams iemesls tā apvainoties. Un ņem vērā, ka pašlaik arī tu esi viņu nokrāpusi. Ejot atpakaļceļu, tu vari pazaudēt abus. Iesaku nogaidīt, lai laiks atrisina problēmu.

Tavu tagadējo nesauc Artūrs? :D

Skudrulāci, labi pateici. :) es zinu, kuru no abiem es tiešām negribu zaudēt - savu tagadējo vīrieti.
Diversija, nē :-D

kurš kuru pameta? varbūt vienkārši tev tā nepabeigtības sajūta ir jo šķiršanās tā īsti nebija no tevis atkarīga?

začeits, viņš pameta. Kad atkal nokrāpa ar meiteni citu un es to uzzināju.

Es nezinu, kas tas ir, bet man vienalga ir aizdomas par viņa mammu. Jo es zinu, cik daudz tādu zīlnieču ir, kuras spēj dajebko izdarīt. Esmu stipra, bet ja man par to lohu jādomā gandrīz katru mīļu dienu, kaut esmu stipra, par citiem bijušajiem nedomāju, tad uzskatu, ka tur kaut kas ir apakšā tam visam. Māte ļoti gribēja, lai esam kopā. Kad jau bijām šķīrušies, zvanīja man, stāstīja viskaut ko par viņu.
Kurai ir bijusi pieredze ar pieburšanu? Un vai to var noņemt?
Jo tā nav nepabeigtības sajūta. Tas ir kas vairāk. Un man tas ir apnicis, negribu vairs par viņu ne domāt, neko. Jo man ir cita - laimīgāka dzīve, ar viņu visu laiku bija smagi, ne sekss bija labs, ne mūsu savienība vispāŗ. Man ir sajūta, ka viņš pats mani arī nespēj palaist vaļā! Un ziniet, man ir laba intuīcija, kas nekad nemelo. Kas ir jādara, lai to, ko māte izdarījusi (ne tikai ar zīlnieces palīdzību, bet arī ar baznīcas - uz krusta pielika zīmīti, lai mēs būtu kopā, gribēja, lai mums ir bērni utt) nodzēstu?