O, Nordic, atvainojos, ka atļāvos izteikt savu viedokli, kas, lai cik skumji vai lieliski tas nebūtu, nesakrita ar Tavu. Un tas nav nekāds populistisks sauklis, tas nav nekāds bļāviens un tā nav nekāda agresija. Tavs passive agressive komentārs nevienu šeit neaizskar, jo es izprotu starpību starp uz secinājumiem balstītu viedokli un spītīgi ieņemtu pozu. Viens no otra atšķiras ar to, ka pirmajā gadījumā, cilvēks ir spējīgs diskutēt bez vāji slēptiem uzbraucieniem, kamēr otrs variants vainagojas ar tādiem tekstiem, kā "nagi niez ko indīgu pateikt".
Bet labi, par to nav pat runa - jebkurā valstī jebkas var notikt ar jebkuru cilvēku un tas ir fakts. Jau minēju, ka reliģiju nedrīkst vainot notiekošajā, bet es uzskatu, ka savs karš sīriešiem ir jāizcīna pašiem savā starpā, savā valstī. Bēgļi - jā, bēgļi noteikti ir problēma, bet par tādiem, manuprāt, tiesīgi saukties cilvēki, kas sevi nespēj aizstāvēt. Sievietes, bērni, veci cilvēki. Ne jau normāli, spēcīgi vīrieši bez ģimenēm. Nav teikts, ka šis tiešām ir ar ISIS saistīts terorakts, nav teikts, ka vispār ir iesaistīti musulmaņi, bet taču nedrīkst tik akli raudzīties nākotnē un dzīvot ar aizsietām acīm vienkārši nedomājot.
Visi esam redzējuši mazo bērniņu, kas tika izskalots no jūras. Jā, es uzskatu, ka tas ir drausmīgi, kas tur notiek, bet es redzu arī to, kas notiek, piemēram, Kenijā, Jamaikā, Kolumbijā, Meksikā, Brazīlijā. Tur notiek tieši tas pats, bet par to neviens nerunā. Un kāpēc? Ar ko sīriešu bēgļi būtu priviliģētāki par citiem pasaules grūtdieņiem, kam ikdiena ir vardarbības pilna? Un ar ko tagad atkal parīzieši ir nogrēkojušies? Labi, sapratu par karikatūru, bet tagad? Vienkārši reāli skumji ir tas, ka ir vispār jādomā tādā kategorijās.
334
