šķiršanās.

142

Reģ: 19.06.2012

Labvakar, dāmas.

Jums (mums) visām noteikti jau sen apriebušās diskusijas ar šādu nosaukumu... Bet es te sēžu un man sirdi rauj laukā. Starp šņukstiem izdzerta jau gandrīz pudele vīna, jo tikai tā es varēju ļaut vaļu asarām- pirms tam vienkārši nekas nenāca laukā, un likās, ka tā būs vieglāk. Es jūtos tik ļoti viena un nelaimīga. Es visā vainoju sevi. Četri gadi pavadīti attiecībās, kurās es vienmēr centos kaut ko pierādīt... ka esmu gana laba. Ka esmu mīlestības vērta. Ka es varu kaut ko sasniegt. Un finālā- spēriens pa pakaļu. Visa pamatā ir mana depresīvā dzīves uztvere un tas, ka mums abiem ir nereāli sarežģīti raksturi. Un tādas šķiršanās mums jau ir bijušas, bet nu šķiet, ka atpakaļceļa vairs nav.

Nu kā lai savācos un nepārvēršos par mēslu čupu? Mana pašapziņa ir pilnīgā dirsā. Es jūtos kā pilnīga nulle.

12.11.2015 19:40 |

cherette

790

Reģ: 08.11.2015

ļauj lai sāp, tā sajūta nekur nepazudīs kamēr neizsāpēs

13.11.2015 22:42 |

Fionna

2816

Reģ: 19.01.2015

Žēl, ka izrunāšanās nav iespējama. Dažreiz tas ir tieši , kas vajadzīgs, nevis uz karstām oglēm šķirties.
Bet tādas maģiskas receptes, kā tikt pāri nav. Centies nodarbināt sevi un darīt lietas, kas Tev dara prieku. Izsāpēt to sāpi. Vai arī nopērc/paņem bibliotēkā, ir vairākas grāmatas, kā sadziedzēt salauztu sirdi, tikt pāri šķiršanās sāpēm. Laiks, laiks, laiks, viss , kas vajadzīgs, turies :)\
Reiz kad šķīros no bijušā, pusgadu mocījos, raudāju tā vakaros, ka likās nomiršu, pēc tam par to visu smējos , bet vajadzēja to ''mācību''.

13.11.2015 23:23 |