Mani vienmēr uzmundrina šis teksts, garš, bet iesaku izlasīt, tik patiesi un saprotami pateikts :)
Attiecības, kurām ir iespēja kļūt par ilgtermiņa attiecībām, pēc būtības nedrīkst būt sarežģītas.
Nu cik ilgi cilvēks ir spējīgs drāzt smadzenes sev un citiem non-stopā? Nu, pusgadu, gadu, īpašos gadījumos- pāris gadus. Bet pēc tam viņš drāž visus, un publika kapa klusumā pamet skatītāju zāli, atstājot varoni svīst vientulībā uz skatuves zem karstajiem prožektoriem.
Tā saucamās sarežģītās attiecības, visi tie „atnācu- aizgāju” un stundām garās sarunas par pārgudrām tēmām, tas, piedodiet, ir lieka laika izšķērdēšana. Tās ir NEpareizas attiecības. Nopietni. Tas ir kā tad, ja jūs aizejat uz autosalonu un trinaties gar bentliju, lai gan jūsu līdzekļi labākajā gadījumā atļauj iemaksāt pirmo iemaksu par standarta (ž)opeli. Jūs varat iet uz to salonu gadiem, bet tāpat jums spīd tikai (ž)opelis. Jūs teiksiet, ka bentlijs- tas ir vienīgais, kas jums der, jūs knābāsiet smadzenes visiem saviem radiem un draugiem, jūs taisīsiet sērīgu seju un lauzīsiet rokas, jūs sabojāsiet sev dzīvi, jūs izraisīsiet cietēja fetišu, bet ne reizi neaizdomāsieties, ka tomēr vienīgais, kas jums vajadzīgs, ir- stiprs, izturīgs, uzticams darba zirgs ar darbojošos kondicionieri, tīru salonu un pareizi piemeklētām riepām, kurš jūs nogādās no punkta A uz punktu B.
Attiecībām ir jābūt tik vienkāršām kā divkapeika. Nav svarīgi, viņš ir ģēnijs vai fiziķis, vai vienkārši frēzētājs Vasja, nav svarīgi, kāda viņam ir izglītība, cik valodās viņš māk runāt, cik sieviešu viņam bijis un vai viņš labi sacer dzejoļus, svarīgi ir tikai tas, cik jums ar viņu kopā ir komfortabli.
Ja viņš jūs noved līdz depresijai, ja jums ar viņu ir sūdīgāk nekā bez viņa, ja jūs zināt, ka jums ar viņu nekas nespīd, ja viņš drāž jums smadzenes tā vietā, lai drāztu jūsu ķermeni, ja viņam patīk visas tās frāzītes „es neesmu gatavs”, „mums vajadzētu nogaidīt” vai „man vajag padomāt”, vai „tas ir tik grūti”, sūtiet viņu d…t. Mīlējāt jūs viņu no sirds vai arī tā bija tikai kaprīze- to jūs sapratīsiet tikai daudz vēlāk, tā ka lielos vilcienos jūs neko nezaudējat.
Mīlestība vispār pēc būtības nav definējama, par mīlestību bieži vien kļūdaini uzskata iekāri, cieņu, pieradumu, greizsirdību, vēlmi iegūt vēl un daudz ko citu. No „sarežģītām” attiecībām jūs neiegūstat neko, izņemot galvassāpes. Ja jums tās galvassāpes ir vajadzīgas, ja jūs dzīvot bez tām nevarat, atrodiet spēku atzīties sev, ka jums nav vajadzīgs tas konkrētais vīrietis, bet tās galvassāpes, kuras jūs kopā ar viņu iegūstat. Un iemācieties vairot galvassāpes no produktīvākām attiecībām, vienkārši brīdiniet
p-a-r-e-i-z-o vīrieti, ka trešdienās un sestdienās jūs esat maita, lai viņš laicīgi sagatavojas.
Vēlreiz un vēlreiz: attiecībām ir jābūt vienkāršām. Jums taču ar to cilvēku bērni jādzemdē, jādzīvo vienā saimniecībā, plāni jābūvē, jākontaktējas ar radiem un vispār jādzīvo tas nebūt ne primitīvāki aprobežotākais dzīvesveids. Un, ja jūs domājat, ka iet secen viss jūsu dzīves biķeris, jūs ļooooooti maldāties.
Kā tas mēdz būt? Sākumā mums ir vajadzīgs garaugumastaltsskaistsgudrsbagātsperspektīvsseksīgsromantiskskucesdēls, bet tikai daudz vēlāk mēs saprotam- mēs VISU saprotam- ka mums vajadzīgs vienkārši cilvēks, uz kuru varam paļauties, kurš būs blakus ne tikai tad, kad bļ..n, kad viņam galvā viss pareizi salicies. Bet vienmēr. Vienmēr, saprotiet? Tāpēc paļaušanās- ārkārtīgi svarīga īpašība.
Viņam jāpalīdz jums PAŠOS grūtākajos dzīves brīžos, kad ir pilnīgā pak…ā, un solis pa kreisi, solis pa kreisi- beigas. Tāpēc atbildība- arī ārkārtīgi svarīga īpašība.
Jums gribēsies dalīties priekos un bēdās ar viņu, uzvarās un sakāvēs, sapņos un briesmās, tāpēc māka līdzpārdzīvot- tas vispār ir nenormāli svarīgi.
Jūs izzināsiet viņu no visām pusēm, sapratīsieties no pusvārda, jūs galu galā pieslīpēsieties viens pie otra kā zobrata mehānisms, jūs turpināsiet skandalēt un izlīgsiet mieru, tāpēc, ka viņš tomēr neesat jūs, tas ir cits cilvēks, lai arī viņš jums pieslīpējas tāpat kā jūs viņam, tāpēc bez pacietības- nu, bez tās nu nekādi.
Un jūs pastāvīgi piekāpsieties viens otram, pamazām palēnām izskaužot savus vecmeitas ieradumus, tas ir moderns vārds- kompromiss, kā arī elastība- tas arī ir ļoti, ļoti svarīgi.
Un jūs pieņemsiet svarīgus lēmumus, kopā vai atsevišķi, lēmumus, kuri pilnībā spēj mainīt jūsu pašreizējo dzīvesveidu, tā ka bez uzticēšanās- nu vispār nekādi.
Aizdomājieties, ka tad, kad jums, redz, bija divdesmit- jūs taču ne par ko šādu nedomājāt, taisnība? Jums gribējās, lai viņš līgani atbrauc pie jums ar savu supervārģi, uzdāvina ziedus un skaisti noskūpsta jūs tieši uz lūpām. Un lai jūs tīksminātos par viņa skaistajām acīm un vispār- lai viss būtu kā uz bildes. Tad lūk, patiesībā tas it nemaz nav svarīgi. Uzspļaut, skaists viņš ir vai nē, garš vai īss, slaids vai pufīgs, daiļrunātājs vai malā sēdētājs, viss, kas jums no viņa ir vajadzīgs- tā ir apziņa, ka lūk, ar šo cilvēku- ugunī un ūdenī un vara caurulēs, un ka tad, kad viņš ir blakus, jums ir ļoti labi. Un ka BEZ viņa jums ir daaaaaaaaaaudz sūdīgāk nekā AR viņu.
Un ka es jums saku- kad jūs atskatīsieties atpakaļ pēc gadiem divdesmit, kad joprojām rūpēs, mērot viņam temperatūru un palīdzot rakstīt testamentu, kaut arī viņš ir tikai vienreiz nošķaudījies, beidzot vairs nerisināsiet sarunu tēmu „kurp mūs attiecības virzās”, tāpēc, ka jūs JAU esat tur, kur jums ir jābūt, tad, lūk, kas ir mīlestība. Mīlestība- tā iepriekš nav izskaitļojama. Nekad.
Bet visas tās „sarežģītās” attiecības- nu, bļ..n, nu ejiet mezglošanas kursos, vai? Vai bāreņiem palīdziet! Lieciet mierā jūsu nabaga smadzenes, viņām jau bez tā rūpju gana.
142
