Vēlējos izstāstīt savu bēdu stāstu.
Savos 18 gados tiešam jūtos nelaimīga un domāju, ka tas nav normāli , kad jaunam cilvēkam visu laiku ir depresīvs noskaņojums. Visvairak esmu vienaldziga pret cilvekiemun apkārt notiekošo. Gadu bija attiecības tad vēl daudz maz turējos un biju kaut cik normāls cilvēks. Tagad gadu kopš šķiršanās ir arvien trakāk. Es nesūdzos par draugiem,jo man ar viņiem paveicies un ejam izklaideties. Puišu uzmanība netrūkst , bet viss beidzas vienmēr nemaz neiesācies. Sabiedrībā to no malas varbūt nevar redzēt , jo smaidu , smejos , runājos ar cilvēkiem kaut gan man ir stingrs raksturs un vienmēr saku ko domāju, sabiedrībā varbūt ši ir tā negatīva īpašība.
Pie sevis daudz domāju par nāvi un man nemaz nav no viņas bail. Daudz domāju par to,ka mirst tie cilvēki , kuri vēlas dzīvot , bet es vienkārši eksistēju.
Varbūt mani ir kaut kas dziļāks , pārvācos uz citu pilsētu kopa ar mammu un man nebija radinieku blakus , mana vecvecmamma un vecvectēvs bija tuvākie un bieži uzturējos vecajā pilseta. Viņi nomira , kad man bija 10 gadi , kopš tā laika mani kaut kas nav kārtība vel jo projām pārdzīvoju un raudu par to, cik loti man viņi pietrūkst.
Šogad jāpabeidz 12.klase , man nav nekādas motivācijas. Vakar nebiju skolā, šodien ari nav motivācijas viņu apmeklēt. Skolotājai uzrakstīju , ka esmu slima. Mammai saku, ka eju uz skolu , bet es tā laika esmu trenažieru zālē. Vasaru var teikt nodzēru , kopš sakas skola , mazāk dzeru , bet tad es tiešam jutos brīvi un labi, tāds kā mierinājums. Tris nedelas neesmu nekur gājusi ballēties pec ballitem un alkohola dzeršanas jutos ikdiena mazliet labāk. Par nākotni man ari nav nekādas saprašanas , gribētos jau atpakaļ dzimtajā pilsētā , bet man tur ir maz iespejas.
Jūtos visu laiku nogurusi , daudz slāpst , ēdienu uztveru kā mierinājumu , varu nogulēt 16h diennaktī. Daudz domāju varbūt mani ir kāda slimība , domāju aiziet uz asins analīzēm rīt.
Kā , lai tiek vaļā no šī stāvokļa? Gribās būt laimīgai un kādu mīļu cilvēku sev blakus. Negribu būt skarba , negatīva un vienaldzīga.Kaut ko vēlos tiešām mainit sava dzīvē .
136
