Mazliet skumji

Manējais mani diezgan bieži iepriecina visādos veidos - ziedi, kādi gardumi, kāds izbrauciens, ēšana ārpus mājas utt. Pārsvarā tas viss notiek spontāni un no brīvas gribas, man neizčīkstot!;-)

Ja runājam par rēķinu apmaksu kafejnīcās, tad jā, viņš vienmēr par visu samaksā. Ja puisis par to uzstāj, kāpēc gan viņam neļaut to darīt?8-)

Vai tiešām tas liek Tev justies skumji? Kā tas, ka viņš Tev dod materiālas lietas nozīmē to, ka viņš Tevi novērtē? Kāpēc Tu domā, ka Tavam puisim tas VISPĀR ir jādara?

Drosivien virietis nevar toatlauties. Un kā savaadak? Izraada milumu, rupes? Ne vienmer vajag dargas davanas. Viss sakas ar attieksmi

Nu es neesmu romantiķe un man nav svarīgi, lai mani apbērtu ar ziediem un dāvanām rītā vakarā. Mans vīrs zina, ka esmu tāda un līdz ar to dāvanas gādā tikai svētkos, ar ko esmu ļoti apmierināta.

..bet tas ir patīkami, vai to var noliegt? Domāju, ka jebkurai meitenei laiku pa laikam patiktu šāda veida uzmanība. Ne reizi, sešu gadu laikā, neesmu izmaksājusi pusdienas, kino utt..viņam tas neliekas piņemami. Ziedus dāvina tikai svētkos, jo viņš no viņiem neredz jēgu.. :D
Tādas dāvaniņas gan sen nav dāvinājis, arī tikai svētkos..ja nu vienīgi kādus saldumus no veikala neprasot atnes.

*pieņemami

Mēs maksājumus uz pusēm parasti nedalām, vai nu viens samaksā par visu, citreiz otrs. Dāvaniņas tāpat gluži nedāvina, ziedus gan reizēm. Bet uz dzimšanas un vārda dienām gan ļoti piedomā, iepriekš jau klausījies, ko esmu teikusi, ka vēlētos.

Mēs maksājumus uz pusēm parasti nedalām, vai nu viens samaksā par visu, citreiz otrs

Mums ir tāpat, jo nauda vairāk vai mazāk ir kopēja. Kam pie rokas maks, tas maksā. Un patiesībā, pusdienas vai citas tādas praktiskas lietiņas, es īsti neuzskatu par baigo lutināšanu.
Dāvaniņas, saldumus un tādus nieciņus saņemu bieži. Tāpat, ja izdomājam kaut kur braukt, tad par visu principā maksā draugs. Biežāk gribētos saņemt ziedus, jo attiecību sākumā es ziedos burtiski peldējos, bet gadiem ejot, daudz kas pamainās, par ko man dažreiz uznāk bēdiņa :D

Es saņemu katru mēnesi kādu dāvaniņu neatkarīgi no tā ir vai nav jubileja, piemēram smaržas, mīļu kompakdisku, ziedu pušķi, no kosmētikas kaut ko, tāpat es arī mēdzu ko mīļu uzdāvināt gandrīz katru mēnesi, tas mums tā iegājies. Prieku, mazus niekus sniedzam viens otram un nekad neesmu uzskatījusi ka viņam būtu kāds pienākums, tas nāk no sirds un dabiski. :-)
Varbūt padomā ko Tu vari dot, kā iepriecināt, un no sirds, varbūt otram atvērsies sirsniņa un maciņš un arī priekš Tevis tā būs plaša. :-)

Ja vēlies, lai puisis izmaksā.. atrodi tādu, kad izmaksā! Tik vienkārši.. :)

nāksies piekrist cormeum ;-)

tā nu tas ir, daži cilvēki ir romantiķi, citi nē.... un tās ir lietas,kuras diez vai var uzspiest.

Troll alert atkal..
Nē, parasti dāvanas tāpat vien man nepērk, nopērk, ja kaut kas ir pazudis/saplīsis un man pašai žēl naudas, piemēram. Bet es tos neuztveru kā dāvanas, tā ir vienkārši iepriecināšana un es arī to daru - nopērku alu, mājās ejot, vai kādu foršu maiku kādreiz atvedu no LV. Un maksājam kā kuru reizi - citreiz viņš, citreiz es, citreiz katrs par sevi.
Bet, ja nu šī diskusija ir nopietna, tad ar tādu vajadzību sievietei tikt novērtētai naudas izteiksmē drīz vien var nonākt pie kādas sabiedrībā nicinātas profesijas ;)

..bet tas ir patīkami, vai to var noliegt? Domāju, ka jebkurai meitenei laiku pa laikam patiktu šāda veida uzmanība. Ne reizi, sešu gadu laikā, neesmu izmaksājusi pusdienas, kino utt..viņam tas neliekas piņemami. Ziedus dāvina tikai svētkos, jo viņš no viņiem neredz jēgu..
Tādas dāvaniņas gan sen nav dāvinājis, arī tikai svētkos..ja nu vienīgi kādus saldumus no veikala neprasot atnes.

Man ir tāpat.
Bet es arī dažkārt mēdzu viņam izmaksāt kino vai kafejnīcu. Un neviens nejūtamies par to slikti. :)