But prom no LV

NordicBelle jaaa, kad celoju te biezi skita, ka loti patika, bet tad kad parcelos jasaka, ka loti gruti saskatit ko pozitivu, jo ipasi neemsu ta "shoppinga" vai pludmales dama:-/
pietrukst dabas un visa tamlidziga, taja pasa laika karjeras iespejas te lielsikas

Esmu prom 8 gadus. Pirmais gads, pusotrs bija ideāls, neilgojos pēc mājām, problēmas sagādāja valoda, kuru apguvu kursos, bet bija grūti sazināties ar apkārtējiem cilvēkiem un pasniegt savu domu tā, kā gribētos, tadeļ negribot nācās pāriet uz angļu valodu. Pilnībā adaptejos tikai tad, kad apguvu valodu tekošā līmenī.
Kreņķi sākās tad, kad nokrita rozā brilles-aptuveju divi gadi. Tad gam gribējās uz mājām, bet arī tas ilga aptuveni gadu. Nu jau manas mājas ir šeit, tikai un vienīgi. Pēc Latvijas neilgojos, pēc tuviniekiem gan. Bet esot Latvijā, gribu atpakaļ.

Tur ir arī latviešu kopiena, varbūt tikšanās ik pa laikam ar latviešiem atvieglos nedaudz? varēsi parunāt vismaz savā valodā :)

Man tuva draudzene pārcēlās uz ārzemēm, bet pati ļoti to gribēja. Tomēr pēc 1 mēneša zvanīja raudādama, kā grib atpakaļ. Pagāja nedaudz mazāk par gadu, kādi 8 mēneši varbūt, līdz viņa pierada un iejutās janajā vidē. Tagad dzīvo laimīga! Pirmajos mēnešos ir normāli justies slikti, jo esi izgājusi no komforta zonas, svešā zemē pie svešiem cilvēkiem, nekas nav tavs un viss riebjas! :-) Ja vēl pēc gada neesi iejutusies un jūties tāpat, nu tad gan nav tava vieta...

Man, laikam, vienīgai pirmais laiks bija visvieglākais :D

ne gadalaiku,

Kadi gadalaiki? Tu doma sito te 6 menesu garuma?


Baznicas ari var atrast Dubaja un pat kristiesu religisko literaturu iegadaties.
https://www.google.co.uk/#q=churches+in+dubai&rflfq=1&tbm=lcl

Man nekad nav bijis grūti iedzīvoties un nekad neesmu jutusi kārdinājumu sūdzēties vai pīkstēt. Es, godīgi sakot, šito nesaprotu! :-/ Un mani diezgan kaitina tie cilvēki, kas pārceļas citur un tad sāk sūdzēties, ka nekas nav tā kā tur no kurienes nākuši - gribi ēst rupjmaizi zem egles, ej mājās! (e)

es ar saaku shtukot kaut kaa parvakties uz Dubaju :D veel neesmu sapratusi kaa to realizet :D tomer tur taa nenjem pretii kuru katru :D

gribi ēst rupjmaizi zem egles, ej mājās!

:-D Sasm;ejos, bet piekrītu.

Ja tiešām tur tik ļoti nepatīk, var taču atrast citas iespējas un kād eiropeiskāku valsti. TU tur pārvācies dzīvot pavisam, vai pēc laika plāno atgriezties? Ja tā, iesaku zbaudīt fantastiski skaisto valsti un kultūru :-)

Pati esmu dzīvojusi vairākās valstīs, šobrīd esmu Latvijā, un, ja godīgi, nedaudz nožēloju. Nejau tādēļ, ka te slikti, bet.. Tas ir vnk savādāk, un tas ir man.

Nu man laikam vairaak par rupjmaizi tomeer pietruukst saveejo!Ziemassveetki ir tas briidis ,kad vienmeer domaaju-nekad taa nedariitu ,kaa izdariju!

kumu es tiesi tapat jutos, man mammucis viena pati nav neviena un neesmu tur, bet nu ir gruti, ka gribi palidzet un dzivot labak finansialas brivibas del, bet patiesiba sanak zaudet tik daudz, kas ir pats, pats galvenais dzive

Saakumaa taa sajuusma bija milziiga-aizmirsu pilniigi par visu uz pasaules...es kaut kaa domaaju toreiz,ka otras taadas iespeejas nekad vairs dziivee nebuus.Tajaa briidii iedomaajos,ka maneejie puikas izaugs,aizies pie savaam sievieteem,es nebuusu driiz vairs vajadziiga,domaaju ka to lielumu esmu jau izdarijusi uttNo vienas puses pareizi jau ir-to lielumu arii izdariju ,ja runaa par beerniem,taisniiba arii tajaa,ka es vairs neesmu viniem tik daudz vajadziiga...lieta taada,ka man vini pietruukst,vienmer pietruukusi seit.To pasu varu teikt par paareejiem radiem!Meeginu sevi dazaadi mierinaat,un vienmeer tomeer saku-nekas so truukumu nespeej aizstaat!(s)

Un man mammucis viena majas uz ziemassvetkiem, dazbrid liekas vai ta finasiala briviba ir to verta?