Sveikas. Mani nu jau ilgu laiku ir apsēdusi pirkšanas mānija, ja saprotat ko ar to domāju. Līdz ko nauda ir rokā(makā, somā, uz kartes) domāju kur viņu iztērēt. Un ne jau svarīgās precēs, bet tādās tiešām nenozīmīgās - apavi, drēbes, milzum daudz kosmētikas. Ja arī nauda vēl nav, tad jau plānoju kur to likšu kad būs. Agrāk tāda nebiju, varēju iekrāt, lai nopirktu telefonu, datoru, veļasmašīnu, bet tagad viss aiziet dažās dienās kā esmu to dabūjusi. Jūtos kā maza meitenīte kad eju garām veikaliem, skatlogiem, jo gribu visu visu sev. Bet man jau viss ir. Gribu vnk nopirkt, un tad pārsvarā aizmirstu par to, ka esmu nopirkusi. Kaut tā pati kosmētika - man mājās ir vismaz 20 dažādi pūderi, padsmit skropstu tušas, tonālie, matu zieķi tādi un šitādi. Un ja es pirktu to lētāko, bet nē, man vajag trīs pūderus no mac, un vēl no citām dārgām firmām. Un tā ir ar visu. Nopērku, dienu papriecājos, un domāju par nākamo. Ar ko tas varētu būt saistīts? Un kā laboties, un spēt dzīvot tā, lai nebūtu pēc tam jāož pirkstos? Varu piem 200 eur iztērēt 2 ,3 dienās. Un tad mēneša beigās nav pat ko ēst. Piemēram - es zinu, ka man ir vajadzīgs jauns telefons, tam jāiekrāj, bet es vairs nemāku to darīt. Jūtos tiešām nožēlojami.
2288
