Paldies meitenes par viedokļiem - lielākoties man laikam akitina fakts, ka man jābut nedaudz mammas lomā, ka viss jāatgādina, simts reiz jānorāda. Baigi nogurstu no tā. Gribu ziedus un maigumu, nevis visu laiku cepties kaut ko :D
Bet nu tas ir diezgan nomācoši. Sāku jau piesieties par visiem sīkumiem, jo iekšā tās dusmas tādas ir uz viņu. Esmu teikusi, ka nepatīk visu laiku viņam kaut ko teikt, bet šis neko - mainīties nevar, varianti - šķiries vai paciet apmēram. Baigi besī ārā.
Vakar kronis visam - gatavoju vakariņas un šis vienkārši atnāk un kko sāk ciemiņu klātbūtnē ņemties, ka kartupeļi jāvāra ilgāk, mērci es ne tā taisu un krējums jāpieliek vairāk. Bļin, ka uzsprāgu, tad pēcgrūdieni ilga bija jūtami :D Bet tiešām. mani tā nokaitināja, ka viņš nav tāds pieaudzis, džentelmenisks un pieklājīgs - nē, ciemiņu klātbūtnē jākritizē sava sieviete. AAAA. Un beigās tiešām sanāca gardi un pašu viss apmierināja, bet nu vajadzēja viņam savas piecas kapeikas iebāzt tajā virtuvē. Šodien pateicu, ka vairs negatavošu un lai viņš no manis to negaida. Takā nebeidzams aizvainojums pret viņu...