Ak, kungs, tikai ne Volkoviča!!! Biju pie viņas gan tikai vienu reizi pirms pāris gadiem, bet ar to pietika, lai pie viņas vairs negribētu iet.
1) familiaritāte. Ok, mani netraucē, ka sveši cilvēki mani uzruna uz Tu, man tas ir pieņemami, bet zinu, ka citiem tas vien jau varētu nepatikt + vēl tas, ka vairākkārt mani uzrunāja mana vārda pamazināmā formā, piem., nevis Linda, bet Lindiņ.
2) pirms manis bija bijusi grūtniece un viņai uz tā USG aparāta vēl bija palikusi iepriekšējās apskates bilde, ko viņa arī nekautrējās ar mani pārspriest un izstāstīt, kas tur un kā. Man - svešam cilvēkam, kas pie viņas vispār bija pirmo reizi!! Man kaut kā negribētos, ka pēc tam viņa ar nākamo pacientu pārspriestu manas diagnozes.
3) tā trakā uzbāšanās ar OK. Tobrīd man tieši bija nedaudz sametušās pumpas uz sejas un viņa kā to ieraudzīja, uzreiz sāka bāzties virsū, ka tas man no hormoniem, ka man noteikti vajadzētu lietot OK. Es teicu, ka mani OK neinteresē (arī tāpēc, ka bija ļoti reta dzimumdzīve un mierīgi iztiku ar prežiem), kā arī izteicu dažādus apsvērumus, kāpēc es negribētu lietot OK, bet tak viņa nerimās slavināt OK un teica, ka tas viss ir muļķības un vispār arī prezervatīvi nav 100% droši, tikai OK. Un vismaz 3x tās vienas vizītes laikā mēģināja mani pielauzt, ka nu vajadzētu man sākt lietot OK.
Tas laikam arī bija tas, kas mani visvairāk izbesīja.
39
