Ikdienā kontaktējos ar divām draugu grupām. 1. - Kursabiedrene un viņas draudzenes no lauku puses. Ļoti foršas meitenes, ''esam kopā'' jau aptuveni pusotru gadu. Pēdējo mēnešu laikā esmu pamanījusi, ka man ar viņām ir ļoti grūti kontaktēties, jo mūsu intereses (nezinu vai izmantoju pareizo vārdu) ir atšķirīgas. Respektīvi - kad satiekamies galvenais apspriežamais temats (vienmēr!) ir zēni, pēdējās ballītes notikumi, sekss, attiecības. Viss. Ok, viņu starpā tas varētu būt aktuāli, jo 2 ir attiecībās un trešā meklējas pa visu Rīgu (no offence, kā draudzene, ļoti forša meitene). Man nav attiecības un neesmu arī tik vaļīga kā pārējais, lai katru nedēļu atļautos runāt par locekļu izmēriem, pozām un 3someiem. Agrāk tas nebija tik izteikti, bet tagad nu nav cita sarunu temata, arī ievirzīt sarunas citā virzienā nevaru jo viņas neko citu nedara un man vnk nav pat ko pajautāt!
Kāpēc es vēl ar viņām draudzējos - jo tomēr ir bijuši savi fantastiskie draudzības mirkļi, jautri gājis un no viņām esmu saņēmusi milzīgu atbalstu, zinu, ka varu paļauties vienmēr.
Tad nu ir arī 2. draugu grupa, kura ir tieši pretēja - varam runāt stundām ilgi, patīkami uzturēties vienā kompānijā, tā teikt - ir par ko runāt pat tad, kad nav. BET - šie ir mani pasīvie draugi un reti iziet no mājas :D i just cant win. Cenšos vnm visu piedāvāt un vilkt bez maz vai aiz kājām, bet nekā, reti kad izdodas. Esmu cilvēks , kuram patīk izkustēties no mājām, kaut vai vnk pastaigāt. Tad man atliek atgriezties pie pirmās draudzeņu grupas, kuras neatsaka izrauties no mājas, bet atkal atliek klausīties sluty stories...
Anyone? Varbūt rodas ideja zelta vidusceļam? :-/