Ģimene.

Un cik ilgi pa klubiem būs prieks dauzīties? Kaut kad jau apniks atrasties iereibušu ļaužu pulkā, kur mūzika neļauj sadzirdēt pat savas domas.. kāds jaunskungs vēl pamanās iekniebt lejasvaigā..

Ne jau visi pāri alkst pēc brīvības.. Zinu vairākas savienības, kas arī pēc daudziem gadiem mīl viens otru un kopā jūtas labi :)

Savs laiks klubiem, savs - ģimenei :-)

tas,ka tev vienreiz nekas nesanaca, nenoziimee, ka visi viirieshi taadi un visiem parejiem buut taa kaa ar vinju

A kāpēc ir tik divi varianti? Pa klubiem ai ģimene?
Man nav vel bērni un neesmu precējusies, bet uz klubiem es neeju, vismaz ne uz tādiem kur vecenes copē vienai naktij.
Vīrietis ir pie sāniem, esam laimīgi, ar precēšanos un bērnu taisīšanu nemaz nesteidzamies jo gribam viens ar otru divatā pabūt nevis uzreiz taisīt augšā trešo un tad nīk tajā darbs/māja rutīnā, ai gan tam arī tā nav jābūt ja to tā negrib.

Zini, pēc kā man šis izklausās? Pēc tām sajūtām, kas mani pārņēma, kad apjautu, ka mīlestība realitātē ir visāda. Reizēm pat derdzīga un kroplīga, bet nu skaista tomēr. Ka attiecības nav tikai uķipuķi. Apmēram kā visu laiku skatīties uz seju ar perfektu pilno meikapu un tad - bams!, ieraudzīt to pašu seju ar ziliem riņķiem, nekrāsotām skropstām un netīriem matiem. Tas bija tāds liels "aikāsāp" brīdis. Jo it kā tak saprotam, ka zilais ekrāns bieži ļoti "izkāpināti" pasauli atrāda, bet kaut kā pielīp tas ideālisms. Tas plakanums, perfekti nošūto vīļu sindroms. Un nē, es nesaku, ka dzīvē nevar būt tik skaisti kā filmās. Var. Un kā vēl! Tikai ne katru dienu. Ir meikapa dienas un ir netīro matu dienas.
Bet nē, mūžīgi dauzīties pa klubiem noteikti nav vieglāk. Un būt ilgi kopā arī nav vieglāk. Dzīve!

Nu nezinu ar to, ka ir bērns dzīve neapstājas. Apstājas, tad ja nav kopīgu mērķu, plānu uz kuriem virzīties.

Varbūt sākumā jāapskatās uz sevi ,kas tu esi par cilvēku kā personība ,tad arī nebūs tādu absurdu secinājumu ,ka mīlestība ir tikai filmās un pēc kāzām ir tikai rutīna . Ja pati esi neinteresanta un vienīgā interese ir klubi ,tad nav brīnums ,ka tev nav normālu attiecību ,jo noteikti izvēlies arī tādus partnerus ,kuriem prātā ir tikai tusiņi un dzerstiņi . Pamaini prioritātes ,atrodi intereses ,kas tevi varētu aizraut ,apgrozies sabiedrībā ,kur tevi cienītu un nebūtu debīlu slaistu ,tad arī atnāks tā īštā mīlestība . Par attiecībām pēc kāzām ir jārūpējas , bet ,ja abiem ir vēlme dažādot ikdienu , tad nebūs nekādas rutīnas līdz mūža galam .

Manuprāt, dzīve pēc kāzām, tāpat kā dzīve pirms kāzām katram ir tāda, kādu pats veido. Ja pataisa par rutīnu un neko negrib mainīt, tad arī ir rutīna un tā ir tikai cilvēka paša vaina.
Tiesa, es piekrītu tam, ka toč nevajag precēties, ja vienīgā doma ir, ka pēc kāzām viss aizies šķērsām. Ar tādu attieksmi precēties tiešām nevajag.

Es milu un tieku milete, un tas man netrauce dzivot pasai sev.

attiecibas veido divi cilveki un tas ir jaakopj. un tiesam kapec tikai vai nu klubi vai garlaiciga lauliba? man piemeram vispar nepatik ne klubi ne muzika ko tur spele. vienigais fontane liepaaja vai kada baara pasedet. vismaz runa pa liepaju iet. coyote un big7lidzigie nepatik...no muzikas ko tur spele vnk galva saap. ir tak daudz lietu ko kopigi var darit ari esot laulibaa. visadi parsteigt viens otru, kaut kur brivdienas aizbraukt...ari ar berniem velak var celot.

Saprotu,ka to vilsanos attiecibas ar kaut ko aizstat. Bet,manuprat,klubi,dzerstini,vienas nakts attiecibas padara cilveku tuksu. Un tad,kad to saproti,sajuta ir vel drankigaka.
Piekritu it visa pride and prejudice.
dzive nekad nav viegli. Sis attiecibas tev izjuka. Lai izdotos attiecibas nakotne,tas ir jakopj. Jabut cienai. Ciena ir attiecibu pamata. Ari pari,kuri nav laulajusies,iesligst rutina. No rutinas attiecibas neizbegt. Ta uznak ik pa laikam,bet to vajag parvaret un tiekties kopa uZ merkiem. Bezmerkigas atriecibas nekur neved. Tas vnk izbeidzas. Bet vienmer vajag izjust un atgriezt ipasho saikni. Bet no sliktiem virieshiem gan vnm vajg mukt pa gabalu. Tur neko nevajg gaidit.

Mana skatijuma ne lauliba, ne berni neiedzen mus rutina. Tas padara dzivi interesantaku. lauliba divua cilvekus padara par ipashiem. Vismaz mana skatijuma tam ir ari gariga vertiba. Protams,tas nenozimeka sieva klust par zagji un virietis par divanu deldetaju. ja shie cilveki jau tadi ir,tad to jau nu vajadzetu redzer pirms kazam. Nevis,kadam ceret,ka kkas mainisies otra.
Tu esi sarugtinata,tadelj cilvecigas vertibas paslaik noniecini. Tad jau labak laiku,kamer atjaunojies,velti pasuzaugsmei,nevis padari sevi vel tuksaku. Jo pashlaik tu juties tuksa.

Es gribētu vēl papildināt Sany teikto ar to, ka arī tas, ko mīli un preci ir bišķi ar prātu jāizvēlas. Ja gribas ģimeni, tad izvēlies tādu, kas būs piemērots ģimenei, nevis kaut kādu slikto puisi vai plānā galdiņa urbēju un tad pusdzīvi no egles gaidi ābolus. Ja apprecas divi, kas ne tikai mīl viens otru, bet arī viens otram patīk, tad nav jābūt garlaicīgi. Var arī būt interesanti visu mūžu. Jo tu jau pati esi atbildīga par to, vai būs forši vai nē. Gan tajā ģimenes ligzdiņā, gan klubā. Tad, kad tu uzņemies atbildību par savu dzīvi un labsajūtu un pārstāj gaidīt, lai apkārtējie tevi izklaidē un dara laimīgu, tad dzīve pārvēršas līdz nepazīšanai ;-)

katram podiņam savs vāciņš ....

Katram savs.
Dzīvo tā lai pašai prieks un nav ko skatīties uz citiem.
Tāpat arī mīlestība ir dažada un ne vienmēr tā ir pārejoša tāpēc ir jāatrod savs īstais nevis jāparecās ar pirmo pretīmnācēju. Runājot par filmām : tā ir reāla smadzeņu skalošana un dzīvē attiecības neilgst stundu, bet tās ir jāveido un jakopj visu dzīvi. Tad ari dzīve būs piepildīta gan ar romantiskiem mirkļiem, gan visu parejo. Kā arī nevajag visur censties saskatīt negatīvo vai rutīnu, tāpat viņa ir visiem vairāk vai mazāk : darbs/mājas, studijas/mājas un brīvdienās pielejies :-D