Nu, pastaigrandiņos esmu bijusi skolas laikā, bet arī tad puiši pamanījās uzsaukt tēju vai kādu dzērienu. Patiesībā labas atmiņas par to saglabājušās, jo randiņu biedriem nebija ne vainas :)
Bet, ja es tagad tiktos ar sava vecuma vīrieti, tad man šķistu visai dīvaini riņķot pa parku, vēl jo vairāk tāpēc, ka laikam jau neiedomātos iet uz randiņu biezā pufaikā un ziemas zābakos :) Man arī nebūtu pieņemami, ka kundziņš tagad mani testēs un domās, vai viņš ir gatavs izdot dažus eiro par mani, vai "redz attiecībām nākotni", jo es tādu vairs neredzētu... :) Es vispār nesaprotu, kas tā par žmogošanos no it kā pieaugušiem vīriešiem. Man nav problēmu izmaksāt savai draudzenei tēju, dzērienu, kino, teātri vai jebko citu, kaut arī ar viņu ģimeni neplānoju. Tad kāpēc uz pretējo dzimumu ir jāskatās tā, it kā tam būtu tev kaut kas jāpierāda?