Tiešām tik aizņemta?

Bet es jau nesaku, ka man ir jābūt viņas prioritātei. Arī viņa nav manas dzīves prioritāte. Mana prioritāte ir mans vīrietis un darbs.
Tāpēc jau es zvanu tikai reizi mēnesī, bet tomēr reizi mēnesī tās 10 minūtes atrodu.

teika_spolīte, bet, ja jau viņa pļāpā ar mani, kad es piezvanu, kamēr bērns blakus, tad tikpat labi arī viņa varētu piezvanīt un runāt, kamēr bērns blakus.

varētu bet nedara un vistrīzāk arī nedarīs, tāds cilvēka tips

Wee
Tomēr pateikšu gan, ko domāju. Ja bērns ir mājdzīvnieka statusā (ka tik paēdis un sauss) , tad, protams, visam laiks pietiek-gan bāriem, gan kāsītim. Citi vecāki daudz laika velta bērna emocionālajām vajadzībām. Bet tu droši vien par to neko nezini un arī negribi zināt :D

Drostala
Viņai varbūt neērti tev zvanīt, ja nezina, cik ilgi varēs runāt. Nesmuki ir piezvanīt un pēc 5 min pārtraukt sarunu, sakot, ka bērns jāmierina.

Nav jau tā, ka itin nemaz nav laiks piezvanīt, kad ir bērns. Es parasti zvanu, kad ejam pastaigās vai kamēr bērns uz brīdi aizņemts ar savām rotaļām un mani nevajag. Bet man ir zīdainis, tāpēc nezinu, kā būs ar lielāku bērnu.

Zinot sevi, es pārstātu zvanīt, jo uzskatu, ka kādreiz arī otrai pusei jāizrāda intrese par mani.

Ja nav laika piezvanīt, tad es kaut vai nakts vidū uzrakstītu vēstuli, piem, FB vai e-pastu. Atbildētu, kad man būtu laika un otrs cilvēks tāpat.
Vienmēr māku tā saplānot laikus, ka visam pietiek. Tā kā man ir grūti saprast cilvēkus, kuriem pat nav laika 1x mēnesī piezvanīt un veltīt man 5min laika. Paldies Dievam, ka tādi cilvēki man arī nav apkārt.
Tāpēc nesaprotu tavu māsīcu (t)

teika_spolite, man bērns nav mājdzvnieka statusā , un es bērnam veltu pietiekami laika, brīžiem šķiet ka pat vairāk kā vajadzētu .. tici man ... , vienkārši es māku plānot savu laiku , savas velmes un manis pietiek visam , i bērnam ,i ēst gatavoju vismaz 2 ēdienus, katrā ēdienreizē ( nē tie nav ne pelmeņi, ne makaroni) i uz tirgu eju katru dienu un gluži cūku kūtī arī nedzīvoju , paspēju pat veikalos un t/c iegriezties .... atšķirība ir tajā , ka es nejūtos pārgurusi 21:30 :D :D , tajā laikā pa lielam es tikai sāku savu dzīvi. kā arī māku plānot savu laiku tā lai apmierinātu visas savas velmes ....
atklāti sakot , te reti kura tā prot , bet es zinu , ka šeit pat ir meitenes , kurām tāpat kā man pietiek laika it visam ....

Tad ad bernam jau divi gadi,es pat domaaju paliek arvien vairak laika mammai. Nu atskiriibaa kads beerns,protams un taa.
Megini varbuut tik biezi nezvaniit,lai cilveks pats aizdomaajas,kad vajadzeetu uzzvaniit un buutu neliels iespeejams pretsoks,ka nu liecies mieraa un nezvani,dod laiku padomaat.

Wee
Nu protams, ka pietiek visam laiks, jo bērns ir visu darbu saraksta apakšdaļā :) pieņemu, ka tu nemaz nezini, ko nozīmē kvalitatīvi pavadīts laiks ar bērnu.

Hmm, diivaini kaut ko paarmest kadam kaa kursh audzina beernu. Ja nu vieniigi berns ir pamests passpluusma,nav apruupeets un taadas lietas,tad jaa protams tas galiigi vairs nav ok.
Katraa zinja, ir mates kas savus beernus neaptekelee, velta laika sev un beernam, bet savukart ir tadas kas tikai velta laiku savam beernam,un sev ne tik.
Manuprat,ir labi,ja ir viduscells un var gan bernam laiku veltiit, gan sev... sevi arii nevajadzeetu atstaat novarta.
Nevienu te neaizstaavu.

Bērnu nav, bet tam, ka nav laika piezvanīt vai kaut ko uzrakstīt kaut vai whatsappā, neticu.
Vismaz manā draudzeņu lokā neesmu ar to saskārusies. Ja cilvēki ir svarīgi, tad tās 5 minūtes atradīsies.

Manuprāt, tā ir tāda atrunāšanās. Es pārstātu zvanīt pati.

Wee
Nu protams, ka pietiek visam laiks, jo bērns ir visu darbu saraksta apakšdaļā pieņemu, ka tu nemaz nezini, ko nozīmē kvalitatīvi pavadīts laiks ar bērnu.

nu bet protams, ka tu par mani visu zini labāk , nez kapēc tas manu nepārsteidz :D

varbūt viņa atliek zvanīšanu, jo zina, ka tu viņu sakontaktēsi pirmā.

Neuzskatu, ka tur ir kaut kāda negribēšana utt. Es esmu tāds pats slinks cilvēks - ir cilvēki, par kuriem es bieži domāju, ka vajadzētu pazvanīt, uzrakstīt, bet vai tajā brīdī pārāk vēls, padomāju - rīt izdarīšu - bet nākamajā dienā aizmirstu un atkal atceros pašā vakarā, vai arī uznāk slinkums un negribas ne ar vienu runāt, sarakstīties. Un tas nebūt nenozīmē, ka man neinteresē, kā tam cilvēkam iet, es vienkārši tāda esmu. Un, manuprāt, tāda ir arī tava māsīca.
Nu, nepatīk visiem tik ļoti pļāpāt pa telefonu. :-)

Man arī ne vienmēr ir laiks tieši runāšanai, tāpēc es bieži vien uzrakstu sms, kad man ir brīvs laiks un atceros par kādu cilvēku... tad arī rēķinos ar to, ka tad, kad viņam būs laiks, viņš atbildēs...ja neatbildēs, tātad bija kaut kādi iemesli ;-) draudzenēm vispār izvairos zvanīt, jo zinu, ka saruna var ieilgt uz pusstundu vai stundu... man ne vienmēr ir tik daudz brīva laika :D

Es noteikti varētu atrast laiku sarunai jebkurā bērna vecumā (tas, ka man vispār neiet pie sirds garas telefonsarunas, jau ir cits stāsts) bet ir situācijas, kad es arī šad tad mēdzu cilvēkiem teikt, ka, lūk, konkrētajā brīdī man nav laika,jo bērns tajā brīdī prasa savu uzmanību, vienalga-tāpat grib paspēlēties, parunāt vai kaut kas jāpalīdz (uzskatu, ka pat vairāk savā ziņā kā zīdainis) un ja vien nav kaut kas svarīgs sakāms, bet tāpat vien papļāpāt vēlas, sarunāju sazvanīties vēlāk. Bet tie ir tikai kaut kādi atsevišķi, konkrēti sarunai nepiemēroti brīži, visas dienas laikā protams, varētu izbrīvēt brīvu brīdi, pat vairākus.

Es saprotu, ka ar bērnu paliek daudz mazāk brīva laika, bet 2.(!) gadu laikā neatrast ne stundiņu, lai piezvanītu un parunātu? Ja bērns ir invalīds un māte ir viena pati bez vīrieša un ģimenes atbalsta - tad jā, saprotu, bet savādāk nē.
Ja nevar runāt, tad vienmēr var arī uzrakstīt sms.

Man rodas sajūta,ka bērnu negrib atlaist un dživot savu dzīvi,Mazais iet bērnu dārzā?

man bernam jau 4gadi, bet nekad nav bijis ta ka galigi nekam citam nav laika! un es neuzskatu ka 24/7 jadarbojas ar bernu, kaut tas 10min diena bernam tak pasam ar jamak sevi nodarbinat, 2 gadi vairs nav zidainis