Tiešām tik aizņemta?

967

Reģ: 14.09.2009

Visu mūžu mums ar māsīcu ir bijušas labas attiecības. Tā kā dzīvojam dažādās Latvijas malās, tad ne pārāk bieži, bet tomēr sazvanījāmies, satikāmies.

Līdz viņa apprecējās un piedzima bebis.

Mazajam tūlīt būs jau 2 gadiņi. Pa šiem diviem gadiem viņa man ne reizi nav piezvanījusi. Toties es viņai zvanu regulāri, apmēram reizi mēnesī vai divos. Un, kad piezvanu, viņa ir patiešām priecīga un parunājas, pastāstam viena par otru. Un vienmēr viņa piebilst, vai, es ar visu laiku domāju, ka tev jāpiezvana, bet kaut kā nesanāk laika.

Man nav bērnu un es varbūt nesaprotu. Bet tiešām jaunās māmiņas nu ir tik ļoti aizņemtas, ka vispār nevar piezvanīt? Gribētos tomēr, ka arī viņa kādreiz piezvana pirmā.

29.10.2015 08:37 |

marissa

4962

Reģ: 24.08.2013

Nesaprotu, ko te dažām ir nodarījusi wee, ka vienmēr jāuzklūp viņai par to, kā viņa audzina savu bērnu?

29.10.2015 16:43 |

tija_mija

150

Reģ: 21.05.2015

Ja 2 gadu laikā nepiezvanīja, tad ne jau bērns pie vainas, bet slinkums, vecums vai negribēšana.
Es pēc tik ilga laika cilvēkam vairs neuzmāktos.

Pašai ir tieši tāda paša vecuma bērns un visas šitās nevarēšanas ir sviests. Ja grib, var visu. Un ieteikums sievietēm neieciklēties tikai uz ģimeni- bērni izaug un vīrieši vairāk novērtē sievietes, kurām ir arī citas intereses.

29.10.2015 17:09 |

Heartkiller

9435

Reģ: 06.03.2009

Manuprāt, tā ir tāda atrunāšanās. Es pārstātu zvanīt pati.

+1

Runa ir par 2 gadiem(!). Es saprastu, ja tie būtu 2 mēneši - mazums, tiešām nav laika. Bet, ka divu gadu laikā neatrodas laiks vienam zvanam vai sms kaut vai vakarā...
Nē. Manuprāt, tā ir vienkārši negribēšana, kas tiek maskēta ar ''man nav laika'' tekstiem.

29.10.2015 18:02 |

sunset

2258

Reģ: 29.01.2009

Vienkārši citas prioritātes. Es pat ar māti nesazvanos biežāk, kā šī te māsica grib. Mums katram sava dzīve, kad brauc ciemos, tad ciemojas uz urrā, bet tāda tele2 rēķina veidošana vispār nav populāra. Es telefonu vispaŗ lietoju 1-2 reizes nedēļā. Laiks un attālums jau nemazina draudzību.

29.10.2015 18:09 |

Sophie.

854

Reģ: 07.03.2015

Man, piemēram, vispār nepatīk runāt pa telefonu. Vienīgais cilvēks, kam zvanu, lai parunātos, ir mamma. Ar draudzenēm sarakstos Facebookā, Whatsappaa, Viber. Tāda komunikācija jums arī nenotiek?

29.10.2015 18:09 |

watchingandtalking

6676

Reģ: 07.02.2009

Man šādi ir ar zvanīšanu opīšiem, gandrīz ik dienu domaju, ka japiezvana, bet tad vienmer nodomaju ka nedaudz vēlak, vai kad bus vsirak laika vai kka tā un zvanu atlieku! Laikam jau tāpēc, ka šie telefona zvani paņem daudz laiku un enerģiju, jo parasti par ko runāt ir daudz un līdz ar to tas ir ilgi un informācija nāk gūzmām!

Esmu sliktā mazmeita, jo šai sarunai saņemos reti, BET tapat ka autores māsīca, esmu nenormali priecīga, ja opīši piezvana man! :)

30.10.2015 11:24 |

ILYSB

674

Reģ: 13.10.2013

Kā es tevi saprotu.. Šādi pazaudēju vienu no labākajām draudzenēm, mazliet skumīgi, bet nejūtos vainīga. Zvanīju un rakstīju viņai regulāri, bet viņa man vispār nē, jo visu laiku ar dēliņu kaut kas bija, tad istaba jākārto, tad drēbes jāmazgā (brīžiem sajūta, ka viņa tās drēbes ar rokām mazgāja :D ).. Pēc aptuveni 2 gadu interesēšanās mums pārtrūka kontakts, jo es vairs nezvanīju. Viņa vēl ne reizi nav atradusi laika man pazvanīt. Nu neko

30.10.2015 14:04 |