Nu, nē, MJ, protams, ir utopiski domāt, ka "ja ir īstais cilvēks tad viss ir lieliski", bet nu tā nenotiek. Piemērs no manas nedēļas - visu nedēļu esmu pavadījusi dienas vienveidīgi un tagad pilnīgi depresijā slīgstu, nu briesmīgi, man vajag to dzīvību, izklaides, jautrību! Un kā ar draudzenēm? Nu nevar tā pazvanīt druškai un paziņot - šodien aizejam uz klubiņu, naktī ar taksi mājās! Te jāplāno nedēļa iepriekš, lai satiktos. Nu, var jau ar taksi braukt, bet cik tas izmaksās...
Un piekrītu, ka, lai grābtu sienu NAV vajadzīgas dižās zināšanas. Un tas ir fakts. Un te tiek tik uzbrūkošā formā tas jautāts, it kā būtu slikti, ka neesi grābusi zāli - un vispār, es priecājos, ka rudenī man ir ĻOTI daudz iespēju, ko darīt, nevis tikai lasīt ābolus un staigāt uz riņķi savā miestā.
Un te nesaka, ka laukos viegla dzīve - tas patiešām ir grūti un sabeidz veselību un ir vienmuļi. Tāpēc arī es saku, ka vienmēr atbalstīšu pilsētu un basta. Lielākoties izskatās, ka tieši laucinieki ir vai greizsirdīgi vai kas pret pilsētniekiem - lai kur es braucu, es laipni pret visiem attiecos, bet tie visi no laukiem lūr ar baltu aci un bez maz vai noskauž, ka man ir augstpapēžu kurpes. Nesaprotu, kur šitā var. Te arī viss sākās, jo laucinieki sāka apgalvot, ka pilsētnieki redz esot dumji. Srsly?