Cilvēkiem gribas kaut ko vairāk par kūti un nepārtrauktu vergošanu lauku darbos no rīta līdz vakaram. Man pietiek paskatīties uz šovu Lauku sēta, lai es saprastu, ka es tādu dzīvi sev negribu un pilnībā saprotu arī citus, kas sev tādu negrib. Celties 4:00 lai slauktu govis un vergotu uz lauka... Vai arī, kā tajās Saimniekšova lauku sētās - vienā vienīgā strādāšanā. Kā acis vaļā tā rukāt un pēc tam kā plauša ievelies gultā, jo nekam citam nav ne laika, ne spēka.
Norakt savu dzīvi? Kā vārdā? Es gribu savā dzīvē kaut ko vairāk redzēt un izbaudīt, nevis tikai sēdēt savā mājā un lielāko dzīves daļu pavadīt raujoties melnās miesās. Es labāk esmu tā pilsētas caca, kas neko smagāku par zīmuli nav pacēlusi, toties strādāju normālu darba laiku neraujot sevi uz pusēm un pēc darba laika beigām un brīvdienās varu laiku izbaudīt, un atpūsties pēc sirds patikas, nedomājot, ka sūdi nav izmēzti vai plantācijas noravētas.
Un nevajag stāstīt, ka tas ir pārspīlēti un patiesībā laukos var dzīvot skaisti, viegli, atpūšoties un harmoniski skrienot pa pļavām.
Paldies, es varu bez tā iztikt. Acīmredzot - daudzi var bez tā iztikt un nav ko par to pārmest.