žēlsirdības māsa

 
10 gadi
Reitings 10604
Reģ: 16.07.2009
Nezinu, kā lai noformulē visu to, ko gribu uzrakstīt. Man sāk nepatikt sev piemītošā īpašība - pārlieku lielā žēlsirdība, žēlīgums. Nemaz nerunājot par to, ka sirds lūzt visādu dzīvnieku dēļ (pamesti, nosaluši, noplukuši, utt. sunīši un kaķīši; ievainoti vai nobraukti dzīvnieki ceļa malā, utt.), žēl redzēt trūcīgus vai nelaimīgus, vai vientuļus cilvēkus, iedomāties, kā ir būt 'viņu ādā'. Žēl bomzīšu, žēl pļēguru, kuri ir pazaudējuši iespēju nodzīvot savu vienīgo dzīvi labāk... Tādu, kuriem nespīd baltā gaisma tuneļa galā..
Bez tā visa, es jūtu līdzi arī tiem, kuriem būtu jāsaņem pēc nopelniem. Un te arī mana problēma. Lasu par to traģisko negadījumu ar riteņbraucējiem. Smagās mašīnas šoferim draudot 10 gadi cietumā. Atkal ļoti žēl. Un tā var turpināt..
Ko ar sevi darīt? Esmu savas dzīves laikā izbesījusi gan mammu, gan tagad draugu ar savu "pīkstēšanu" un citu žēlošanu. Gribētos sevī ieprogrammēt mūžīgo dzīvesprieku un padzīt to "koncentrēšanos" uz bedīgo realitāti visapkārt.
Kā ir ar jums? Dzelzs sievietes vai raudules?
28.10.2015 12:46 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Man arī piemīt dziļa empātija pret visu un visiem.. Citreiz grūti pašai no tā, bet ko nu darīt - tāda esmu (s):-P
28.10.2015 19:24 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Varētu būt žēlsirdīgāka, nevienam pāri gan apzināti nedaru, bet reti ir gadījumi, kad kādu, kas nav tuvinieks, žēlotu. Ja kādam svešam jūtu līdz, tad tas parasti ir par kādu nelaimes gadījumu, kur cietis nevainīgais.
28.10.2015 20:11 |
 
Reitings 431
Reģ: 17.03.2013
Man vienmēr ir žēl visus, ko vien var pažēlot. Reizēm tā riebj, jūtu līdzi pat tiem, kas to nav pelnījuši, visu vienmēr piedodu. Aukstasinība man vispār ir sveša emocija.
28.10.2015 23:10 |
 
Reitings 844
Reģ: 11.08.2011
Jā, vienmēr ir ļoti žēl par dzivniekiem, tāpēc cenšos vispār ignorēt un neskatīties, nelasīt nekādus rakstus, video, jo tad skumjas un dusmas apvienojas vienā un labu laiku garastāvoklis būs izbojāts.
Protams, citreiz tās emocijas traucē, bet neko tur darīt. Ir cilvēki, kas domā tikai par sevi un ir cilvēki, kurus interesē arī tas, kas notiek apkārt, un pārsvarā tieši šie cilvēki arī ir tie, kas spēj, tā teikt, mainīt pasauli uz labu. :D
28.10.2015 23:42 |
 
Reitings 7704
Reģ: 13.03.2012
Es arī esmu žēlotāja un raudātāja. Ko darīs, ka sirds tik laba :-/:-D
29.10.2015 00:00 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Ja žēlums nerealizējas palīdzībā tiem, kuriem jūti līdzi, uzskatu to nevis par labestības, bet vāja rakstura un čīkstulības pazīmi.

Tāpēc jau pasaule ir tik caura, ka raudātāju daudz, bet, kad jāiet bomzītim roku padot, tad neies, jo smird, kad jāpalīdz pussabrauktam lapsēnam, labāk mukt prom, jo kodīs utt.
29.10.2015 00:08 |
 
Reitings 3871
Reģ: 14.09.2015
Hanna-kaa vienmeer- "punkts uz I".Runaa cilveeki biezi,ka saap sirds par kaadu,veelaas paliidzeet utt,bet kad ir jaadod taa paliidziiba,tad "kapa klusums"!
29.10.2015 02:12 |
 
Reitings 811
Reģ: 09.06.2011
Nu visu pasauli jau ar neizglābsi, lai cik ļoti būtu žēl.
Es laikam vairāk esmu uz dzelzs sievietes pusi, bet ir reizes kad man uznāk nu tāds pinkšķis par visu, ka bail. Sirdī esmu ļoti līdzjūtīga un mīļa, bet es nevaru raudāt par pilnīgi visu.
Es atceros, ka bija viens no tiem Eņģeļi pār Latviju raidījumiem un mans bijušais saka - oi, šito mēs slēgsim prom, savādāk atkal visu vakaru raudāsi.
Man vairāk sirds sāp par netaisnību pasaulē nevis par to, kādu likteni katrs pats sev veido.
29.10.2015 08:45 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits