Kultūras pasākumu biļešu cenas: Jūsu viedoklis!

Aktieri gan jau saņem algu atkarībā no izrāžu daudzuma un lomas svarīguma.

Jā, tieši tā arī ir. Bet tāpat tās naudas ir niecīgas, salīdzinot ar ieguldīto darbu. Piem., 14 eiro par galveno lomu un attiecīgi uz leju pārējiem.

Varbūt ir kāda zinātāja, kas var apstiprināt vai noliegt - vai tiešām aktieru vidējā neto alga par darbu teātrī ir 400 - 500 eiro?

Jā, diemžēl tā apmēram ir. Vidēji 450 - 600.

1. Gadā kādas 10 reizes noteikti.
2. Nē, neietekmē.
3. Izvēlos labāku redzamību.
4. Nē, neuzskatu. Cilvēkus, kurus patiešām interesē teātris, neatturēs biļešu cenas, kuras, vismaz manuprāt, nav pārāk augstas, ja sākam runāt par to, cik vispār aktieriem maksā par to milzīgo darbu, ko tie dara. Tie cilvēki, kuriem teātris nav tuvs, vienmēr atradīs iemeslu pačīkstēt, piemēram, sakot, ka biļešu cenas ir milzīgas. Man teātris ir ļoti svarīgs, tāpēc labāk mēnesi paēdīšu griķus un atlicināšu naudu labām izrādēm.
5. Uzskatu, ka ir adekvātas. Kā jau minēju iepriekšējā punktā, aktieru algas ir tādas kādas ir. Nerunāsim par to milzīgo darbu, kas tiek darīts, nepārtraukto gatavošanos izrādēm, darbu 6 dienas nedēļā utt. 20 eiro par biļeti uz labu izrādi ar lielisku aktieru piedalīšanos, manuprāt, ir pilnīgi normāla cena.

1) Sezonas laikā apmēram 1x mēnesī
2) Nē
3) Tās, kur labāka redzamība
4) Nē, jo biļešu cenas ir dažādās amplitūdās, ir akcijas, ir iespējas par lētāku cenu tikt pie neizpirktajām biļetēm, nerunājot par kultūras pasākumiem, kas ir bezmaksas. Ja ir interese, tad iespējas var atrast.
5) Cenas ir adekvātas iedzīvotāju pirktspējai, bet, man šķiet, ka nav adekvātas teātru izmaksām. Nezinot, konkrētas izmaksas, grūti pateikt, kādām cenām būtu jābūt.

1) Ja izdodas no paziņām izdiņģēt vip- personām paredzētu biļetīti, teātrī parādos ar regularitāti vismaz četras - sešas reizes mēnesī. Patīk lūrēt Spēlmaņu nakts ceremoniju ar zinātājas laiski apmierināto vaibstu sejā.

2) Kamēr neesmu piemājas puķudobē uzgājusi noslēpto zelta podiņu, ietekmē gan.

3) Vip vietas ir pirmajās rindās vai sāniņā - uz papildus beņķīša. Kad maksāju par izrādi pati, pērku vai nu ložā vai partera 6. - 10.rindā.

4) Bezmaksas pasākumi ir bezmaksas pasākumi, tie jau pietiekami daudz pieminēti iepriekšējos komentāros. Vidējais Latvijas pensionārs ar 200 eiro pensiju biļeti par 15 neatļausies (sevišķi, ja vientuļš un kārumus tvīkstošu mazbērnu aplaimots). No pēdējām rindām daudz redzējušās actiņas vairs nejaudās saskatīt.

5) Lai teātris būtu pieejams plašākiem sabiedrības slāņiem, biļetēm vajadzētu būt lētākām. Lai aktieri saņemtu savam ieguldījumam atbilstošu atalgojumu, tās vajadzētu paaugstināt vismaz uz pusi. Tā nu lavierē visa mākslas pasaule uz pārguruma un ģenialitātes robežas.

Aktualizēju.

1) Teātri apmeklēju reti. ~3-6x gadā. Koncertus un izstādes biežāk.
2) Pēdējā laikā ietekmē, jo ir aizvien vairāk izrāžu, kuras vēlētos redzēt, bet naudas ir tikai tik, cik ir. Es gan joprojām uzskatu, ka neesmu teātra mīle, bet šad tad aiziet gribas. Tad nu izmantoju izdevības - studentu atlaides, draugu, kursabiedru uzaicinājumus utt. Koncerti un izstādes gan naudas ziņā ir elastīgāk pieejami.
3) Protams, gribas jau sēdēt pēc iespējas tuvāk, bet pagājušonedēļ biju uz izrādi NT, tur sēdēju pirmspēdējā rindā un redzamība bija laba (ar brillēm un sajātu redzi). Mēģinu atrast cenu un redzamības vidusceļu - lai nav pārāk jāmoka acis un necieš naudasmaks.
4) Domāju, ka tiem, kuri varētu justies apdalīti, kultūra nemaz nav prioritāte. Ar savām mazajām finansēm pagaidām nejūtos apdalīta - šobrīd ieturu tādu mērenu pasākumu apmeklēšanu, līdz ar to tas nerada ne maziskuma, ne pārsātinājuma sajūtu. Iespējas baudīt kultūras gaisotni vienmēr ir, pat ja maciņš nav tik biezs. Protams, ja vien mērķis nav sēdēt Barišņikova izrādē 1.rindā.
5) Uz man interesējošiem pasākumiem cenas lielākoties ir adekvātas. Pat tad, ja es nespēju uz tiem aiziet. Bet tas jau ir gandrīz gaumes jautājums, jo par labu metālkoncertu man nav žēl nolikt 20-25 eiro, kamēr citam tas radītu īstu dusmu rievu pierē. Tāpat es nekad nemaksātu 90 eiro par Valērijas koncertu Dzintaru koncertzālē, bet joprojām ir masas, kas par to ir gatavi maksāt dubultā, jo uzskata to par mākslu.

1) Apmeklēju bieži. Un ne tikai teātri. Arī koncertus, operu, kino utt.
2) Reizēm protams cena ietekmē izvēli.
3) Izvēlos vidējo optimālo.
4) Uzskatu, ka Latvijā kultūras pasākumu cenas nav pārlieku augstas. Un katram ir iespēja atrast kaut ko savam maciņam un vēlmēm atbilstošu. Apdalīti drīzāk ir reģionos dzīvojošie, kuriem kvalitatīvus kultūras pasākumus apmeklēt ir sarežģīti, jo vienkārši trūkst piedāvājuma.
5) Cenas ir vairāk kā adekvātas. Es uzskatu, ka cenu aplitūda varētu būt lielāka.

1) Pāris reizes mēnesī. Var būt viena izrāde menesī, bet nākamajā katru nedēļu pa izrādei.
2) Nē, neietekmē.
3) Izvēlos tās, kurās labākā redzamība. Lielajās zālēs izvēlos aptuveni 5.-7. rindu zāles vidū, mazajās un kamerzālēs - vairāk uz zāles beigām, kur ir lielāks pacēlums un iespēja labāk redzēt skatuvi kopumā.
4) Nē. Ja nav iespējas iegādāties biļeti pirmajās rindās, tad pēdējās vai sānu vietiņās par vidēji 5-7eur ir iespēja tikt pie biļetes uz jebkuru izrādi.
5) Jā, manuprāt, adekvātas.

1) Aptuveni cik bieži apmeklējat teātri? Oktobrī esmu bijusi 4x.
2) Vai biļešu cenas ietekmē Jūsu teātra apmeklēšanas paradumus? Īpaši nē. Ja izrādi vēlos redzēt, mani diži neuztrauc biļešu cena.
3) Kādas vietas teātrī izvēlaties - lētākās vai tās, no kurām labāka redzamība? Labāka redzamība par labako cenu. :)
4) Vai uzskatāt, ka daļa sabiedrības visai augsto biļešu cenu dēļ tiek apdalīta, paliekot bez iespējas kulturāli izklaidēties? Nē, es tā neuzskatu. Lielo teātru lielajās zālēs var iegādāties biļetes par zemāku cenu kā kinoteātra biļetes, protams, redzamība nav TIK laba, bet savā laikā esmu pirkusi arī biļetes teātru pēdējās rindās un nekāda lielā vaina nebija.
5) Vai uzskatāt, ka cenas ir adekvātas? Ja nē, kādām tām vajadzētu būt? Es uzskatu, ka cenas ir absolūti adekvātas.

Teātri sanāk apmeklēt bieži ( pārsvarā ar ielūgumiem, jo daudzi draugi/radinieki spēlē )
Noteikti nē! - Labāk izvēlēšos doties uz teātri nevis nopirkt jaunas kurpes. :)
Ja ir iespēja pirkšu labākas vietas, bet dažbrīd visas jau ir izpirktas un sanāk , kas sanāk. Piemēram ar ielugumiem - nekad nezinu kur sēdēšu.
Domāju, ka nav apdalīta. Ir liels cenu diabozons un var nopirkt jeb kurš.
Uzskatu, ka cenas ir adekvātas. Esot teātra cilvēks pat varētu pateikt, ka vispār zemas, jo aktieru atdeve ir lielāka - bet pretī saņem visai maz. ( Gan no režisoriem,skatītājiem un teātra direktoriem)

Pilnīgi piekrītu īstaunvienīgā

Ar aktiera algu strādājot tikai vienā teātrī - ir visai grūti dzīvot. ( it īpaši jaunajiem )
Tāpēc raujas uz pasākumu vadīšanu,iesaistās citos projektos un darbos.

Kādu laiku arī es dzīvoju ( eksistēju drīzāk ) uz tādas algas.. sapratu, ka visai grūti, jo darbs ir 24/7 visu nedēļu +mēģinājumi. Protams nauda nav būtiskais, bet arī no LV skatītājiem tā attieksme ir visai zema..
Spēlējot citās valstīs tas ir jūtams.

1) Pāris reizes mēnesī.
2) Paradumus nē, bet izrāžu izvēli gan.
3) Labāku redzamību - vienmēr kaut kur priekšējās rindās, bet šis vispār tāds neprecīzs jautājums, jo ne vienmēr tuvākas vietas ir dārgākas, ir izrādes, kur vienādi maksā visu rindu biļetes.
4) Nē, jo var mierīgi atrast izrādes, kas nemaksā tos 20eur un vairāk.
5) Man ir ok, bet, cik tā ir atbilstoša ieguldītajam darbam - par to man nav ne jausmas.

1) 1-2x mēnesī
2) Nē
3) Tās, no kurām labāka redzamība
4) Nē, neuzskatu. Ir daudzas izrādes, kuras pieejamas arī par draudzīgām cenām
5) Uzskatu, ka visur ir adekvātas, izņemot JRT. Manuprāt, otrs vājākais teātris Rīgā, bet cenas ir kosmiskas. Teātris pats ir, atvainojos, pretīgs (ar to es domāju tīrības līmeni, sēdvietas un visu parējo). Godīgi sakot, nesaprotu, kas tur sastāda to cenu.

Manuprāt, otrs vājākais teātris Rīgā, bet cenas ir kosmiskas.

Kurš ir vājākais un kurš - labākais?

Kulturāli izklaidēties...sasmējos :D

Nekad neapmeklēju, jo tie ir lieki izdevumi, pašlaik ir naudas taupīšanas režīms, un, godīgi sakot, kultūra mani galīgi neinteresē.

Bāc, laikam esmu dīvaina, jo visi pārējie iet :D

1) Rudens ziemas sezonā - vidēji 1x mēnesī vai divos.
2) Ne pārāk.
3) Lētākās noteikti nē, vidējā gala un 6-10 rinda...bet atkarīgs no teātra/zāles.
4) Neuzskatu, jo var atrast alternatīvas vai kādas biļešu izpārdošanas, pēdējo brīžu cenas un tml. iespējas.
5) Grūsti spriest, jo pirmajās rindās nesēžu un uz baletiem, operām, pirmizrādēm u.c. smalkiem pasākumiem neeju.

1) 1-2x gadā
2) iespējams, ja būtu lētāk, apmeklētu biežāk
3)Izvēlos vietas, kur varu nosēdināt savu divmetrīgo 2 pusīti-priekšā brīvs( Dailes lielajā zālē perfekta rinda atrodama)
4)Jā un nē. Cik zinu, diezgan lēti( 5 eur ?) var dabūt tās biļetes rindu galos u.c., bet dažām sabiedrības grupām diemžēl arī tas ir par dārgu.
5) Ir adekvātas, ņemot vērā izrāžu izmaksas.

1) Teātri kādas 3 - 4 reizes gadā, operu arī.
2) Jā. Mums šādi pasākumi ietilpst ģimenes tradīcijās, sekojoši, sanāk padārgi.
3) Optimumu un to, kas no pieejamajām biļetēm palicis.
4) Jā. Tā kā teātri saņem valsts dotācijas, tad tie - vidēji - 15-20 eur par biļeti (neatceros pēdējo reizi, kad manam papīrītim būtu bijis kas mazāks uzdrukāts) ir par daudz, jo - vairumam - tas ir pasākums, ko apmeklē ne gluži vienītī.
5) Visumā jau - laikam - ir adekvātas, bet man 'patiktu', ja tās būtu zemākas. Operā itin bieži iegādājos stāvbiļeti stundu pirms izrādes - par ļoti simbolisku samaksu. Redze un dzirde ļauj baudīt no augšas, ja parters pustukšs - pēc pirmā cēliens pārceļos tur.

Priekšroku dodu JRT un 'alternatīvajiem' teātriem, dailē un nacionālajā apskatu atsevišķu režisoru veikumus. No Nacionālā, caurmērā, dvako naftalīns un Daile - it kā ir puslīdz ok, bet JRT 'domāšanu' veicinājis vairāk.