Man šādas idejas patīk, es vēlētos strādāt sev par prieku un būt "iedvesmas avots" savam vīrietim. (l) Bet nu - jāskatās reāli, tā ir teorija vai bagātnieku prakse, bet vidusmēra latviešu pāris nevar atļauties tādu dzīvi, ir jāstrādā pat ja darbs nesagādā pārāko prieku, jo citādi kā gan nomaksās visus rēķinus utt. Būt sievišķīgai sievietei vai visu varošai, kāda tur nozīme, kad vajag samaksāt par dzīvokli, par ēšanu un pārējo. Vai obligāti ir jāmeklē turīgs partneris? Nejau visi ir tik turīgi, lai uzturētu abus. Un es diez vai piekristu tādam modelim, kādu izlasīju vienā no šīm algu diskusijām, kur meitene stāstīja, ka viņas vīrietis strādā divos darbos, par visu maksā un viņa nepiedalās kopīgā budžetā. Tas, protams, ir izdevīgi, neapšaubāmi, bet man būtu cilvēcīgi žēl sava vīrieša, es gribētu, lai viņš normāli dzīvo, nevis raujas divos darbos, lai mani uzturētu.
Tātad teorētiski man tas patiktu, praktiski arī, ja vīrietis spētu atļauties to bez īpašas piepūles.. Bet nu realitāte pārsvarā ir cita.