Nu jā, Šarlote nosauca vārdā to, ko es biju domājusi ar saviem vakardienas monologiem par psihes traumām. Nauda ir vara. Ja viens attiecībās ir varenāks, tad otrs attiecīgi ir mazāk varens. Protams, ikdienā jau neviens ar tādām domām nedzīvo, bet laika gaitā, manuprāt, tā pastāvīgā atkarības sajūta maina cilvēka psihi, jā. Ja tā nebūtu, tad te nebūtu tik daudz diskusiju, kur sieviete nevar aiziet no vīrieša, jo "nav kur iet"/"nav naudas savam dzīvoklim"/"kā es tgd izdzīvošu"/"bail palikt vienai". Man nav savas dzīves laikā nācies satikt nevienu piemēru, kur vīrietis domātu - aj nešķiršos, savādāk kur es tagad viens iešu, tas nekas, ka mani krāpj.
Bet, nu, es negribu atkal te ieslīgt diskusijās, pa lielam jau man vienalga par citu cilvēku attiecībām. Man tikai nepatīk mēģinājumi pataisīt vienlīdzību par kaut ko nosodāmu. Jo liela daļa no tām, kas saka, ka nav feministes un fuj, fuj, pašas visdrīzāk negribētu nonākt atpakaļ pat ne 20.gs., kur nu vēl 19. utt.