Cieta sirsniņa

Tas jau diezgan loģiski, ka dažkārt mēs uz apvainojumiem, pārdzīvojumiem reaģējam jūtīgi, emocionāli, citreiz atkal noslēdzamies sevī, neļaujam jūtām vaļu utt. :)

KO?

Oj, es laikam priecātos, ja varētu savas asaru slūžas savaldīt un būtu vienalga. :-D

Neesmu psihologs, bet varbūt tas varētu būt tādēļ, ka visas emocijas tiek noglabātas dziļi sevī, bet kad viss iekšā sakrājas, tad tas nāk uz āru dubultā. Tev nav kāda draudzene, ar ko parunāties, tāda, kas tevi saprastu, kā tu jūties nevis pārmestu? Domāju, ka tas arī palīdzēt justies labāk :-)

nesapratu, kas kopīgs spējai savaldīties un sevis nemīlēšanai..?

Viss ko paturi sevi agri vai velu kur iznak ara, Labak tad lai tas ir piemeram sports vai baizbrauc uz mezu izkliedzies. Es ka barmenis esmu daudz redzejusi ka viriesi atlaiz to kas sakrajies, nereti visu izlkiekoit barmenim, Ari asaras redzetas, velmi pakarties un vel nez ko. Jo darba , majas nereti ir siprie kas vienmer var savakties un visu izturet, bet cikveks tomer jebkuyrs ir emocionala butne, nevar ilgi ka bezjutigs akmens but,