Ja gribi pašpietakmu suni,tev jāmeklē kaut kas ar flegmatisku vai sangvinisku raksturu.Holēriķi(kas ir visi toji,čivavas,levretes) visi kā viens ir holēriķi un bez saimnieka nezin,ko darīt.Pie tiem pirmajiem varētu pieskaitīt mopšus,frančus,pekiniešus,bet es tādu suni neņemtu kaut vai tāpēc,ka uzskatu,ka ir sadisms tādus suņus vispār audzēt.Viņiem ir TIK daudz problēmu,sākot ar neesošām degunu ejām,pārāk garām mīkstajām augslejām,kas noslēdz elpošanas ceļus(tāpēc viņi krāc,suns gārdz pēc gaisa,nevis rukšķš,jo deguntiņš īss),lielākai daļai 3 nedēļu vecumā tiek apgriezti deguna spārni,citādi viņi nosmok,visas tās krokas iekaists,struto,jo nevēdinās,galvas viņiem pārāk apaļas,acīm nav vietas,skrienot pa garāku zāli viņi pavisam viegli sagriež radzenes,nerunājot par to,ka pat no neliela nejauša trieciena pa pakausi sunim acis no dobumiem var izkrist.Vasarās viņi ir tie,kas klīnikās nosmok,jo nespēj paelpot.Ja gribās slimu suni-uz priekšu.
Es izskatītu variantu par basetu,BET meklētu audzētāju,kas audzē ne tik ļoti mitrus suņus.Šie būs flegmatiska rakstura suņi,mierīgi pārdzīvos arī 12 stundas vienatnē,nav elpošanas problēmu,acis turās dobumos,nav alerģiski,nav agresīvi.Vienīgā problēma-ja sunim ir pārāk mitra konsitūcija,nokarās apakšējie plakstiņi,atsedzas gļotāda un tas nav patīkami,tāpēc jāmeklē cilvēku,kas audzē sausākas konsitūcijas suņus.Bet būs jāmeklē ārzemēs,jo Latvijā metienu ir maz,taču tas varētu būt perfektais variants