L., es vienkārši sakodu zobus un turējos.. Protams, visvairāk no visa cieta studijas, jo uz darbu nevarēja neaiziet, un sev paņemtajās brīvdienās no studijām es vienkārši gulēju un skatījos seriālus, jo arī esmu seriālu mīle, bet tā diena bija tukša un vainas apziņas pilna, jo studiju darbi tikai krājās kaudzē.
Man gan bija savādāki apstākļi, ar dzīvošanas izmaksām, kuras tiešām ir ļoti nelielas, var piepalīdzēt vecāki, ko dara joprojām, taču bija jāmaksā par studijām. Viss rezultējās veselības problēmās, biju tik uzvilkta eksāmenu laikā, ka vienkārši raudāju par visu, cieta visi, draugu ieskaitot. Es aizgāju no darba un paņēmu studiju kredītu, šobrīd līdz gada beigām dzīvošanas izmaksas esmu samazinājusi līdz minimumam, daudz palīdz draugs, arī vecāki, par ko esmu ļoti pateicīga. Darbu beidzu martā, taču visus studiju parādus knapi paspēju līdz studiju gada beigām nokārtot. Tas noteikti atmaksājās, jo dzīve, kādu dzīvoju, apvienojot studijas ar darbu, bija nožēlojama, goda vārds, līdz šim briesmīgākais laiks manā dzīvē.
Es Tev ieteiktu tomēr apskatīt citus variantus dzīvošanai, ja tas "apēd" tik daudz līdzekļu. Īrēt ar kādu kopā, kas samazinātu izmaksas vismaz uz pusi vai pat vēl vairāk, ja izdodas atrast vairāku istabu dzīvokli un cilvēkus, kuri ir ar mieru kopā īrēt. Kad aizgāju no darba, šis bija variants, kas manas izmaksas samazināja tiešām uz pusi, lai gan bija grūti dzīvot ar kādu kopā.
Es pat nezinu, kā palīdzēt.. Man palīdzēja doma, ka tas nav uz visu mūžu, ka tam visam ir redzams gals, kad beidzot varēs normāli dzīvot, tieši šī doma palīdzēja, kā arī atbildība citu priekšā, jo īpaši vecāku, ka man ir jāiet un jādara, lai cik grūti būtu. Turies!
3044
