Par bijušo pagatnē..

Nestastiju, un ari neko par vina pagatni nejautaju. Nav interese par so temu abpuseji.

Esam kaut ko jokojot ieminējušies viens otram vai pakaitinājuši, apmēram šo to par otra pagātni zinām, tomēr ne visos sīkumos .. neuzskatu, ka tas ir vajadzīgs :D

Mums ir kopīgi draugi, tā kā viņš visu zināja bez stāstīšanas. :-D

Tādas nozīmīgākās, svarīgākās lietas viņš zina, jo ar pāris "cilvēkiem no pagātnes", tā teikt, man vēl joprojām ir kontakts un attiecības ir skārušas daudz vairāk par diviem cilvēkiem vien.
Arī par viņu zinu apmēram tādu pašu daudzumu informācijas.

Nedomāju, ka pagātne būtu jāslēpj, tomēr ir jābūt robežām. Es nekad nedalītos ar personīgām detaļām, jo man pašai būtu nepatīkami tādas dzirdēt. Tomēr vārdi un šķiršanās iemesli, manuprāt, nav nekas slēpjams.

Esmu stāstijusi, viņš arī ir stāstijis. Esam abi runājuši par bēdām, sāpēm, pārdzīvojumiem un stulbiem izgājieniem kādi pagātnē ir bijuši, principā, mēs par visu esam runājuši. Tas tik attiecības mūsu gadījumā padarīja labākas es domāju.

Par pagātnes attiecībām jau nebija īsti ko stāstīt, jo tādu nebija. :D Bet vispārīgi par pagātni jā, zina visu, arī nenozīmīgo, un tas mums abpusēji.

visām saku, ka viņas man pirmās un pēdējās.

Man jau šķiet nopietnās attiecībās der zināt kas un kā bijis , man personīgi nepatiktu pārsteigumi . ;-)

Par attiecībām ar pretējo dzimumu.
Nestāstīju. Viņš neko daudz arī nejautāja pats - pie tā arī palikām.
Ja viņš gribētu zināt, pajautātu.
Viņš zin, ka man ir viena traumatiska pieredze ar vienu cilvēku, lielas sirdssāpes, bet es to negribu ar viņu apspriest, esmu to posmu noslēgusi, aizmirsusi un pārvārījusi, tas vairs nav aktuāli.

Es šo to pajautāju un tas man palīdzēja saprast, kāpēc viņš ir tāds, kāpēc viņš baidās dažās situācijās, kāpēc nesper pirmo soli citās situācijās. Saprotu viņu labāk.

Par attiecībām ģimenē, ar draugiem, par to, kā un kāpēc pieņemti kādi lēmumi - to tā speciāli neizprašņājām, tas laika gaitā tika uzzināts.

Zinu, ja stāsta taisnību, par visiem jebkāda veida sakariem, par mani nezin tik smalki, taču arī nav tik sīki vaicājis. Runājam par visu pilnīgi atklāti, pats vēlējās, stāstīja, jo uzskata, ka tas ir būtiski. Tas ir veidojis pieredzi, tagadējo uztveri, līdz ar to man nav problēmu saprast viņa attiecīgo patiku/nepatiku pret kaut ko. Esmu pat redzējusi pārāk daudz detaļu no pagātnes, taču tas nav bijis nepatīkami vai sāpīgi, protu norobežot tagadni. :)

Es šo to pajautāju un tas man palīdzēja saprast, kāpēc viņš ir tāds, kāpēc viņš baidās dažās situācijās, kāpēc nesper pirmo soli citās situācijās. Saprotu viņu labāk.

Par šo arī runāju. Tieši tādēļ mums patīk plašās sarunas un ir interesanti zināt pēc iespējas vairāk!

Esmu stāstījusi par pagātni. Satikāmies tādā vecumā, ka drīzāk būtu bijis jocīgi, ja nekas tai pagātnē nebūtu bijis un viens otram būtu pirmie :D Zina arī iepriekšējo attiecību iziršanas iemeslu.

Laikam esmu tā jocīgā, jo man pašai nepatīk par to runāt, ja neprasa tad pati nestāstu. Nekad arī vīriešiem neesmu jautājusi par bijušajām,paši par to ir ieminējušies.

Esam runaajushi. Pashi no savas inciatiivas bez jautaashanas. Mees tikai taa vien varam dziivot - ja gribas kaut ko izstaastiit, tad staastaam, lai kas tas arii nebuutu. Vinjsh mani paziist labaak kaa neviens un zina, ko no manis var sagaidiit, es to pashu zinu par vinju, taapeec shaubos vai man kaut kas naaktu kaa paarsteigums.

Daļu zina, jo iepazināmies, kamēr vēl biju citās attiecībās. Arī, kad pašķīrāmies, man bija citas attiecības, tāpēc par to zina. Neko lieku nestāstu.

Kas tik briesmīgs ir bijis jādara iepriekšējajās attiecībās, lai būtu jāizvairās par tām runāt, it kā tādas nav bijušas?

Kad man prasa, man jaastaasta. Kad es prasu, man nestaasta.

Tā kā ar vīru pirms attiecību uzsākšanas bijām ļoti labi draugi, tad zinu vairāk kā jebkura sieviete gribētu zināt un viņš par mani tāpat. Pagātne ir pagātne un neviens no mums nekaunas par to un zināšana gulēt netraucē :)

Zinu tikai vardus un kaa izkstas, viss. neinterese ne kapec izskiras, ne cik ilgi bija kopa. Man pietika ar manu reakciju kad ieraudziju foto kur abi bucojas (izlaidums videnee). pati biju parsteigta cik loti mani tas aizkera jo kopa tad jau bijam bijusi gadus 5. Tadel, neinterese ne mazakajaa mera jo es to varetu nesagremot tik labi ka pienakas.

Kas tik briesmīgs ir bijis jādara iepriekšējajās attiecībās, lai būtu jāizvairās par tām runāt, it kā tādas nav bijušas?

Nejau bijušo vīriešu uzvārdi tiek slēpti bet gan aborti, grupņiki pirtīs un izvarošanas pēc La Rocca.

Cik es zinu, tad tās netīrākās vienkārši nomaina pilsētu, dzīvo ar kādu āzi un tēlo apzinīgās mātes.