Kādreiz, kad veikalā strādāju tā bija regulāra prakse. Mums bija divas gabalas, kurām bērni slimoja ar apbrīnojamu regularitāti - nedēļas nogalēs un svētku dienās. Un mūždien saslima tieši piektdienu vakaros pirms brīvdienu maiņas. Tad arī zvanījās, lai nāk strādāt, galvenie argumenti, lai es nāktu bija - tev jau bērnu nav, kas tad tev. Pāris reizes nācu, pāris izslēdzu telefonu, pēc tam gan bija pārmetumu jūra. Neviens jau papildus par to nemaksāja, samaksāja kā par parastām stundām.
Grafiks arī bija sastādīts tāds, ka pa brīvdienām strādāja tikai tādi studenti kā es. Pārējām esot svarīgas ģimenes darīšanas brīvdienās, vadītāja pati bija 3 bērnu mamma. Tas beidzās, kad nomainīja vadītāju, tā sastādīja godīgu grafiku, ka brīva ir katra otrā nedēļas nogale un lika sistemātiskajām kavētājām un ērto laiku slimotājām rakstīt paskaidrojumus par katru reizi, kad nav bijušas darbā. Viņa laikam bija vienu reizi brīvdienās kkādā pasākumā satikusi "slimo" darbinieci.