Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Reliģijas ietekme uz attiecībām. Pieņemt vai aiziet?

 
Reitings 25
Reģ: 20.10.2015
Sveikas, dārgās!:-)

Ir pienācis dzīvē tāds laika posms, kad nezinu kā turpmāk rīkoties. Vai sekot sirdsbalsij vai tomēr prāta impulsiem? Situācija tāda, ka man un manam draugam ir nesaskaņas ticības uzskatos. Es esmu agnostiķe - ticu kaut kam augstākam, kas ietver sevī kādu neizskaidrojamu fantastiku. Taču mans draugs tic konkrēti tikai Dievam.
Gan jau daudziem rodas jautājums - kur īsti ir problēma? Tad nu lūk, viņš apmeklē draudzi katru svētdienu jau kopš bērna kājas un tā vieta viņam ir ļoti svēta un dārga. Viņš uzskata, ka tas ir ceļš uz laimi un saticību gan ģimenē, gan dzīvē. Uz draudzi viņš dodas kopā ar savu brāli un māti, pavada tur 1/3 dienas.
Man pret to nav pretenziju, jo redzu, ka viņš jūtas apmierināts un laimīgs. Taču ir viena problēma, viņš vēlas, lai nākotnē arī viņa bērni un sieva dotos uz draudzi, bet man tur nepatīk. Es tiešām esmu mēģinājusi aiziet uz turieni - paklausīties, novērot procesu, parunāt ar citiem cilvēkiem, kas apmeklē to vietu. Tomēr es nespēju, tā vieta mani neuzrunāja.
Kā arī, nepastāv kompromiss, viņš vēlas, lai es eju uz draudzi un pieņemu ticību. Viss jau būtu kārtībā, ja man nevajadzētu to vietu apmeklēt. Mēs esam runājuši par to neskaitāmas reizes, taču nonākam pie neliela konflikta ( vienīgais par ko mēs strīdamies) katrreiz, kad ieminamies par šo tēmu un neatliek nekas cits, kā atlikt sarunu un runāt par to citreiz.
Abi dzīvojam saticīgi jau vairāk kā gadu, mums ir vairāki kopīgi mērķi, tieksme uz izaugsmi, biznesa plāni. Viens otru saprotam no pusvārda. Brīvo laiku gandrīz vienmēr pavadām kopā, protams, ir arī puišu vakari viņam un man savi vakari. Uzticība, sapratne, atbalsts - faktori uz kā balstās mūsu attiecības.
Bet, ja es nepieņemu viņa ticību, mani nepieņem viņa ģimene, ja pieļauju domu pieņemt, tad mana ģimene to nepieļautu. Ir ticību konflikts. Kuru komandu pieņemt? Vai palikt ar viņu vai tomēr, lai prāts ņem virsroku un atsakās no šāda veida attiecībām, kurās tik liela ietekme ir ticībai, jo neesmu gatava apmeklēt draudzi, kur ir tāda veida pielugsme un dziesmas, neskatoties uz to, ka pamatā ir ideālas attiecības. Es nepārspīlēju - IDEĀLAS!

Kā man rīkoties? (t)
20.10.2015 13:15 |
 
Reitings 1877
Reģ: 21.05.2011
Ja nepieņemsi viņa ticību, nepieņems ģimene. Bet viņš?

Es laikam atteiktos no attiecībām tomēr, jo negribētu, lai manus nākotnes bērnus ved brīvdienās uz baznīcām. Nav pa ceļam man ar tādiem.
20.10.2015 13:19 |
 
Reitings 480
Reģ: 29.01.2009
Vai mainja ir kompromiss?
Piemeram, vienam baptisti tuvaaki, citam luteraanji.
20.10.2015 13:23 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Nav ideālas attiecības, ja jums ir tik atsķīrīga uztvere par ticību. Jūs vienkārši par to nerunājat un tāpēc izskatās viss tik ideāli.

Nē, man nebūtu pa ceļam ar puisi, kuram tāda uztvere, un tā kā neviens nav gatavs ko mainīt, tad tur laba gala tāpat nebūs tām attiecībām.
20.10.2015 13:25 |
 
Reitings 267
Reģ: 17.02.2014
Viņš zin, ka Dievam netici, bet vēlas Tevi piespiest ticēt? Viņš jutīsies labāk, ja darīsi to, kas Tev nepatīk? Īsti nesaprotu.
Kā būtu, ja Tu viņam lūgtu nākt Tev līdzi uz "agnostiķu klubiņu" katru svētdienu? Diezvai viņš to darītu. Tādēļ arī es neietu uz baznīcu.
20.10.2015 13:26 |
 
Reitings 359
Reģ: 03.10.2013
Lai arī cik skūmji nebūtu to atzīt, bet ticība (jebkam) ir tas faktors, kas ir spējīgs izjaukt attiecības. Es to apgalvoju pilnīgi noteikti, jo tas savā ziņā skāra mani. Un no šīs pieredzes varu vienīgi piebilst - nevaino sevi. Nez kāpēc tiem cilvēkiem, kas apmeklē draudzes, šķiet, ka viņi ir tie, kuriem ir taisnība, un ka tev ir jāpakļaujas viņu ticībai un arī turp jādodas. Un pat ja tu tur aizej un saproti, ka tev tas neder/nesaista/nepatīk, un tu negribi tur atrasties, tas netiek saprasts un pieņemts...
20.10.2015 13:26 |
 
Reitings 4320
Reģ: 24.04.2012
Smaga tēma. Nav bijusi pieredze. Es tikai zinu to, ka man nepatīk cilvēki, kas cenšas man uzspiest ticību. Es ticu Dievam, bet es par to nerunāju ne ar vienu, baznīcu apmeklēju reti. Man tas ir tāds intīms process. Es ikdienā jūtu, kā viss labais, ko daru, tiek novērtēts, un sliktais man nāk atpakaļ. Es jūtu, kā mani un manus mīļos sargā. Bet es tomēr uzskatu, ka katram pašam ir jāizvēlas - ticēt vai nē. Un man nepatīk lūgties publiski. Man arī nepatīk tās ārišķības, kas notiek baznīcās.
Daudz labprātāk pati aizskaitu naudiņu slimiem bērniem, kā ziedoju baznīcās, kur tas tiek uzstādīts gandrīz kā pienākums. Būtībā es ticu pa savam un nebūtu ar mieru katru svētdienu vienmēr pavadīt baznīcā. Man nepatīk tādi pienākumi .
Ko ieteikt tev? Drošivien to, ka tev jāsaprot, ka viņš nemainīs savu nostāju, visticamākais, vai nu tev pašai jāpieslīpējas tam visam, vai arī labāk tomēr neveidot ar tādu cilvēku ģimeni. Vari mēģināt runāt, ka uzskati, ka katram pašam ir tiesības izdarīt izvēli ticības jautājumā, un, ka tu vēlētos, lai taviem bērniem būtu šādas izvēles iespējas. Jāskatās, cik svarīgi viņam ir savi principi un vai viņš ir gatavs nākt tev pretī jūsu mīlestības vārdā.
20.10.2015 13:27 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Manuprāt, otrs cilvēks ir jāpieņem..nevis jācenšas pārveidot.

Šis lēmums Tev jāpieņem pašai.

Man nebūtu problēma pāriet 2.pusītes ticībā.. Tiesa, neviens to no manis nesagaida un nespiež.
Ja vīrietis uzstāda ultimātu tik kutelīgā jautājumā, tad jautājums - Kādu izvēļu priekšā viņš vēl Tevi varētu nostādīt nākotnē?
20.10.2015 13:28 |
 
10 gadi
Reitings 2910
Reģ: 27.08.2009
Nu, reliģija (ja vien tā nav tāda jaunības sevis meklējumu tipa, kad vienu brīdi esi budists, citu - kristietis utml.) ir viens no tiem fundamentālajiem aspektiem, kuri vispār būtu jānoskaidro, pirms uzsākt attiecības. Jo tas jau nav tikai svētdienas laika pavadīšanas veids. Tas nozīmē, ka jūs abi gluži reāli pasauli uztverat pilnīgi citādi.
Un tādās īsti ticīgās ģimenēs - vai tā būtu kristiešu vai musulmaņu ģimene - reliģija ir pāri visam, pāri indivīda vajadzībām un vēlmēm. Un, manuprāt, jebkuram, kas ienāk tādā ģimenē ir jābūt pilnīgi gatavam mainīt šo savu pasaules redzējumu (ja tas ir iespējams; es nezinu, es nevarētu) un pieņemt, ka reliģija ir pāri visam. Tici man, svētdienas jūsu kopdzīvē vēl nebūs tava lielākā problēma, ja tu uztraucies tikai par baznīcas apmeklēšanu.
20.10.2015 13:36 |
 
Reitings 1325
Reģ: 10.08.2015
Ticība ir ļoti svarīgs attiecību pamatakmens. Tas nav tāds sīkums kā neizmazgāta krūzīte vai neiznesta miskaste, kas mīlošas attiecības praktiski neietekmē.
Viņa ticība nosaka vērtības un attieksmi. No vienas puses brīnos, ka tavs draugs jau sen nav sācis tevi spiest un ietekmēt. Bet no otras puses stratēģija laba - " redzi kā mums ir forši līdz šim bijis kopā utt, bet, ja vēlies nopietnas attiecības un nākotni ar mani, tad nāksies vien piekāpties".
Pieņemt viņa ticību nav tas pats, kas pieņemt fanošanu uz futbolu vai makšķerēšanu, kur pāris reizes gadā mīļa miera labad tu piekristu aiziet līdzi vai aiz sajūsmas sist plaukstas, kad viņš stāsta par komandas uzvaru vai noķerto līdaku.
Un viņš pat nepiedāvā tev kompromisu. Tas būs kā lauzt sevi katru kopdzīves dienu. Protams pastāv iespēja, ka arī tev beigu beigās smadzenes izskalos un būsi ticīga tikai šim vienam Dievam. Svētīgi.
20.10.2015 13:44 |
 
Reitings 1325
Reģ: 10.08.2015
so.so ļoti labi pateica. Piekrītu.
20.10.2015 13:45 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
No tāda bēgtu pa gabalu tāpat kā no narkomāniem, alkašiem un taml.
20.10.2015 13:50 |
 
Reitings 934
Reģ: 08.09.2015
Nu tu taču pati saki, ka
Taču mans draugs tic konkrēti tikai Dievam.
Gan jau daudziem rodas jautājums - kur īsti ir problēma? Tad nu lūk, viņš apmeklē draudzi katru svētdienu jau kopš bērna kājas un tā vieta viņam ir ļoti svēta un dārga. Viņš uzskata, ka tas ir ceļš uz laimi un saticību gan ģimenē, gan dzīvē

Iedomājies, ja tu esi 100% droša, ka ir tieki viens veids kā dzīvē var būt labi. vai tu pati sev mīļiem cilvēkeim to ceļu negribētu parādīt un tajā vest? Jā, katrā "atnāc tikai paklasuīties, pasēdēt" slēpjas - Dievas gars darbosies un tu beidzot sapratīsi. Cilvēks tev grib tikai labu, patiešām to labāko - un diez vai kādreiz pārtrauks to vēlēt. Tas savukārt nozīmē, ka viņš tevi vienmēr acinās līdzi un savus bērnus vedīs tur.
Tavā ziņā ir ar to sadzīvot, pievieoties vai mukt.
20.10.2015 13:52 |
 
Reitings 6263
Reģ: 22.02.2014
Man liekas,ka reliģija nu ir tā tēma, kas prasās tikt izrunāta attiecību sākumā. Tu jau sākumā redzēji, ka vīrietis iet uz baznīcu un cik ļoti viņam tas ir būtiski, tāpat kā vīrietis redzēja tavu nostāja par to.
Vai tiešām abi sēdējāt un cerējāt, ko otrs pārdomās un mainīs uzskatus reliģijas jautājumā?
Es uzskatu,ka 2 cilvēki var mierīgi pastāvēt līdzās ar dažādiem uzskatiem par reliģiju, KAMĒR abi respektē otra nostāju. Ja kāds kaut vai slēpti cer, ka otrs pievērsīsies viņa ticībai un notiek kaut kādas sarunas par pieņemšanu/nepieņemšanu, tad agrāk vai vēlāk tas izvērtīsies nepatīkami.
20.10.2015 13:56 |
 
Reitings 1049
Reģ: 03.05.2015
Tas ir shausmiigi, ka attieciibas juuk taada murga deelj kaa religjija, kas to vien dara, kaa nozombee cilveeku tiktaal, ka tas gatavs atteikties no visa, kas ir svariigs kaut kaada tur Dieva deelj.
20.10.2015 16:05 |
 
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Tas ir ļoti svarīgs jautājums, jo viņš nevar piespiest Tevi ticēt, Tu - viņu neticēt. Un nav jau arī vajadzības.
Par to ir jāizrunājas un jāvienojas jau pašā sākumā.

Mūsu attiecībās ir tā, ka es ticu, bet vīre nē. Bet viņš piekrita laulībām baznīcā, tam, ka bērni tiks kristīti un vesti uz baznīcu, ja vien paaugoties viņi neizlems savādāk.
20.10.2015 16:11 |
 
Reitings 1832
Reģ: 27.12.2012
Ja viņš nav gatavs respektēt to, ka Tu tici tam, kam tici un viņš- kam citādākam, tad pie šī jautājuma arī viss apstājas, jo vienkārši jūsu abu uzskati par dzīvi nesakrīt, ticība, lai kā negribētos atzīt, cilvēkiem, kuri ir reliģiski, ir viens no fundamentāliem dzīves pamatiem.
Ja tik tiešām viņš nav gatavs pieņemt nostāju, ka katrs no jums tic kam citam, tad galu galā tāpat viss izjuks pie šī jautājuma.
20.10.2015 16:39 |
 
Reitings 812
Reģ: 25.09.2013
Sākumā reliģija var likties tāds nenozīmīgs momentiņš attiecībās, bet, tiklīdz viens vai otrs sāk kaut ko uzspiest vai pieprasīt, tā arī sākas problēmas. Es personīgi laikam šķirtos, jo reliģija ir tā "lieta", kurā mani neviens nepiespiedīs ticēt tam, kam es negribu, vai apmeklēt baznīcu/draudzi. Tāpēc es nekad nevarētu veidot pa īstam nopietnas attiecības ar ļoti ticīgu cilvēku, jo agri vai vēlu tas novestu pie tādiem jautājumiem kā bērnu kristīšana, kāzas baznīcā, baznīcas apmeklēšana utt. Un piekrītu tām, kas saka, ka atšķirīgi reliģiskie uzskati, liecina par diezgan lielu atšķirību pasaules/dzīves uztverē kopumā. Nevaru iedomāties sev blakus cilvēku, kas katru mīļu brīdi ticēs kaut kam tādam, ko es nespēju "sagremot". Šajā jautājumā jābūt labai saskaņai vai vismaz spējai nonākt līdz veiksmīgam kompromisam.
20.10.2015 17:09 |
 
Reitings 857
Reģ: 08.08.2014
Pasaki savam vecim ka Dievs nemīt tur kur cilvēki viņu iztēlojas - t.i- baznīcā .
Dievu var palūgt sev sirdij tuvā vietā ..
20.10.2015 17:12 |
 
Reitings 2264
Reģ: 21.01.2013
Man šķiet, ka diemžēl attiecības lemtas neveiksmei. Viņš cer, ka tu tomēr pieņemsi viņa ticību un draudzi. Un izskatās, ka tu nepieņemsi vis. Ar laiku konflikti par to kļūs arvien asāki. Manuprāt, te ir vietā saruna par to, ka vai nu viņš un viņa ģimene pieņem visu, kā ir tagad, jeb tavus uzskatus, kuri, visdrīzākais, nemainīsies, vai arī jāliek punkts iespējami drīzāk.
20.10.2015 17:14 |
 
Reitings 488
Reģ: 18.04.2013
Neviens no mums neiet uz draudzi vai dievkalpojumiem katru svētdienu, bet gluži neticīgi neesam, abi gribam kādu dienu kāzas baznīcā un nokristītus bērnus.

Lai cik perfekti/ideāli viss neliktos, ja tomēr ir konflikti šajā jautājumā, tad diemžēl nekas ideāls tur nav, vai nu jums ir kārtīgi jāizrunā, jānoklausās otra sakāmais un jāmēģina tomēr kāds kompromiss atrast vai arī jāiet katram uz savu pusi..
20.10.2015 17:16 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits