Mājoklis

Iepriekš mēs īrējām dzīvokli. Tagad dzīvojam manu tuvinieku piederošā mājā un krājam naudiņu sava dzīvokļa iegādei :)

Ak, jaa, un cerams, ka Kampanella vecumdienaas buus peec laba parfiima smarzhojosha pensionaare.

Es vienmēr siekalojos ss.lv par dzīvokļiem Siguldā...bet draugs ir kategoriski pret, tikai Rīga un punkts. :-(

Agī Kāpēc pret? Mēs arī tieši uz Siguldu skatījāmies :)

Man arī patīk Sigulda kā pilsēta, nemaz tik tālu nav no Rīgas, turklāt tagad būs atjaunota šoseja, nokļūšana vismaz līdz Juglai būs ātrāka kā no daža laba Rīgas gala, Siguldā arī dzīvokļu cenas jaunajās mājās ir loti pievilcīgas. Ja man jāizvēlas dzīvot vecā mājā kādā Rīgas mikrorajonā vai jaunā skaistā mājā Siguldā, bez šaubām izvēlētos Siguldu. Īpaši ja ir bērni, ļoti pateicīgi, manuprāt bērniem pašiem ir vieglāk mazākā pilsētā, gan draugi saglabājas, gan skola viena, dārziņā nav mežonīgas rindas, viss ir mājīgāks un mīlīgāks. :-)

Ja man jāizvēlas dzīvot vecā mājā kādā Rīgas mikrorajonā vai jaunā skaistā mājā Siguldā, bez šaubām izvēlētos Siguldu.

es tieši tāpat domāju ;)

uniqueღ - nezinu, viņš uzskata, ka jādzīvo Rīgā, lai viss ir tuvu, lai ir darbs un viss pārējais sasniedzamā attālumā (t)

Jā, ja ir vīrs vai draugs, ar kuru kopā pērk, tad vēl tā.

Man liekas grūtības sākas tad, ja sievietei vienai pašai jāpērk sev mājas. Apbrīnoju tās dažas, kas te minēja, ka vienas pašas sakrājušas.

Ko jūs domājat par Ādažiem kā dzīvesvietu? Kā alternatīvu Rīgai

Jackie nevajag pārspīlēt, lai nesmakotu pietiek ar elementāru sevis sakopšanu, nav vajadzīgi nekādi dārgie parfīmi ;-) Gan manos, gan vīra rados ir pietiekami daudz pensionāri , kas sevi kopj un man nav problēmu uzturēties viņu klātbūtnē.
Bet vispār es esmu jūtīga uz smakām, jā, man ātri paliek slikta dūša, ja nākas piespiedu kārtā ilgstoši ostīt ko nepatīkamu, neredzu iemeslu, kāpēc lai gan es nevarētu censties no tā izvairīties, rūpējoties par savu labsajūtu. Un savs mājoklis - tā ir vide, kur cilvēkam ir jājūtas pēc iespējas patīkamāk un drošāk.

Runājot par Siguldu, arī daudz esmu skatījusies dzīvokļus / mājas. Pilsēta jauka. Bet, ja katru dienu jābūt Rīgā, tad man tas variants nederētu. Manai radiniecei bija tur dzīvoklis, centās izbraukāt katru rītu, vakaru, beigās padevās, dzīvokli laikam izīrē tagad un pārvācās uz Rīgu. Nu nav tik vienkārši izbraukāt katru rītu un vakaru, it kā liekas, ka nav tālu, bet tas tomēr ir ļoti nopietns diskomforts. Cita lieta, ja, piemēram, cilvēks var strādāt no mājām vai nestrādāt un katru dienu nebūt Rīgā.
Bet katram jau pašam tas jāizvērtē. Manuprāt, tā jau darba dienās laiks sev / otrajai pusītei / ģimenei ir vien pāris stundas, un atņemt no šī laika vēl ceļā pavadīto, es tomēr nebūtu gatava.

Esmu, pēc šejienes standartiem, pusbomzis, dzīvoju paneļu mājā. Dzīvoklis ir ar labu remontu, silts, sauss un savs. Kaimiņi sakarīgi, par liftu vienalga, jo to ne reizi 4 gadu laikā neesmu izmantojusi. Labāk man savs dzīvoklis vecā projektā un nav nekādu kredītu, nekā mājas vērtībā dzīvoklis jaunajā projektā ar kredītu uz vairākiem desmitiem gadu.

Nākotnes plānos ir dzīvokļa maiņa, ik pa laikam sludinājumus paskatos, bet steigas nav.

Es nesaprotu to baidīšanos no kredītiem, ja ir stabili ienākumi un iekrājumi. Kad sākām apsvērt dzīvokļa pirkšanu, skatījos sākumā vecos projektus, jebkurā gadījumā kredīts bija jāņem, jo nebija mums kontā, arī tie 40, 50 tūkstoši, kā maksā vecajos projektos Rīgā, forši tiem, kam ir, un var uzreiz nopirkt bez kredīta, bet, ja nav tie paši 40 tūkstoši? Ko tad? Krāt vēl 10 gadus, kamēr sakrās 40 vai 50 tūkstošus? :D
Dzīvot tad gribās tagad, ne pēc 10 gadiem.
Un es neredzēju jēgu pirkt dzīvokli vecajā projektā par 50 tūkstošiem, ielikt remontā vēl 10 tūkstošus, tad labāk par 80 tūkstošiem nopirkt jau gatavu dzīvokli patīkamākā vietā un mājā.
Bet katram savs.

Kad dzīvojām Latvijā, tad Rīgā īrējām dzīvokli, kamēr izdevīgi no paziņām nenopirku dzīvokli tuvējā Pierīgā, savā dzimtajā vietā. Pašlaik tur nedzīvojam un nemaz nesanāca ilglaicīgi padzīvoties, jo pārvācāmies uz citu valsti. Toties tik laba sajūta, ka ir savs miteklis un var netraucēti dzīvoties, kad esam LV. Te, citā valstī, īrējam dzīvokli tikko uzbūvētā daudzdzīvokļu mājā ar visām iespējamām ekstrām. Tā tiešām ir laba sajūta dzīvot jaunā projektā, pat ja tas nav mūsu īpašums. :-D Bet vispār domājam pirkt māju, ņemot kredītu, kādu 2-3 gadu laikā, ja nekas nemainīsies.

Īrējam, domājam kādreiz sakrāt. Varbūt ņemt kredītu, bet kaut kā galīgi negribas.Bez tāvel ir divi varinati - varbūt,ka mana mamma vāksies no sava dzīvokļa ārā vai drauga tēvs savu atdotu dzīvošanai.Vienvārdsakot - ar vecāku palīdzību.
Man darugi sakrāja 2 istabu dzīvoklim.Jaunais projekts.Jelgava.Apmierināti.Rīgā cenas ir augstas.Pārējiem kredīti.

Kampanella, es atkal esmu juutiiga kad necieniigi runaa/izturas pret veciem cilveekiem, bet shajaa gadiijumaa whatever.

Nee taa kampanella.es reaali neticu ka var buut taads cilveeks.juutiigs deguns,godzzi ogas,kokosriekstu piens utt utt

Dzīvokļa iegāde ir mans gadsimta plāns šobrīd :D Krāju un ceru sakrāt viena, jo vienmēr esmu vēlējusies savu īpašumu.

Jackie es uzskatu, ka izturos ar cieņu pret veciem cilvēkiem, tā kā pārmetums nevietā ;-) Ja cilvēks nelabi smako, vienalga, kādā vecumā, tad neredzu neko necienīgu tajā, ka es vienkārši konstatēju faktu, ka man šāda cilvēka sabiedrībā uzturēties ir nepatīkami.

Nee taa kampanella.es reaali neticu ka var buut taads cilveeks.juutiigs deguns,godzzi ogas,kokosriekstu piens utt utt

:D :D kam tieši tu netici? Ka cilvēkam nepatīk ostīt nepatīkamas smakas un, ka cilvēks lieto uzturā godži ogas un kokosriekstu pienu? Taču nepaliec smieklīga.

Kampanella, aciimredzot, mums ir atshkiriiga cienas izpratne.
Atgriezhoties pie teemas, ja man buutu jaanem krediits, laikam tomeer nemtu mazaako, man buutu mieriigaak, jo tieshaam loti nepatiik krediiti. Nu, ja veel daliitu ar dziivesbiedru, tad varbuut buutu droshaak, bet arii nezinu. Katraa zinaa patiik sajuuta, ka iipashums ir mans, kaa taads droshiiba spilvens, jo pie liela krediita, iipashums taapat karaajas gaisaa.(t). Bet nu tas ir atkariigs no rakstura, citi to uztver viegli, kameer es esmu diezgan stresains cilveeks.

Un es neredzēju jēgu pirkt dzīvokli vecajā projektā par 50 tūkstošiem, ielikt remontā vēl 10 tūkstošus, tad labāk par 80 tūkstošiem nopirkt jau gatavu dzīvokli patīkamākā vietā un mājā.

pievienojos šim.

īrējot jaunajā mājā sapratām visas priekšrocības, lai nebūtu vēlme meklēt vecāku dzīvokļu māju, bet lētāku, jo Rīgā tomēr regulējama apkure ir retums, un mājas nav siltinātās kā Liepājā vai Ventspilī.

Bet krēdīta neiztikt, bet dabūjām ļoti izdevīgi savu dzīvokli, tas nekas, ka vairāki desmiti gadi jāmaksā bankai, bet vari justies droši, ka pēkšņi tev neatnāks saimnieks un neizliks no dzīvokļa (čomam tā bija pat reizes 3), vari remontēt un dzīt naglas cik vēlies un maksāt par mazāk bankai kā saimniekam par īri, bet kaut kad nākotnē dzīvoklis būs tavs. Es nejūtos baigi parādā, priecājos, ka varējām kredītu dabūt.