Vai vajag atbalstīt?

Miss joker- Paldies,bet meitene man būtu piemērotāka :-D

Protams neuzskatu, ka pareizi ir visu pasniegt bērniem uz paplātes tikai tādēļ, ka esi bagāts, bet arī nepiekrītu tam, ka tagad pēkšņi 18. dzimšanas dienā meklē savu vietu kur dzīvot, darbu utt. Tas, manupārt, lielākajā daļā gadījumu novestu pie dažādām ne tik prātīgām izdarībām, nevis veidotu bērnu par pastāvīgu cilvēku. Patstāvība jāieaudzina bērnos jau kopš bērnības nevis kaut kādā maģiskā vecumā un laikā.

Es nemāku un negribu diskutēt un runāt ar cilvēkiem, kas domā savādāk kā es.

Pirmkārt, ieteiktu ievietot sludinājumu, ka meklē sev meiteni, kura arī domā tieši tāpat kā Tu, citādi šī diskusija jau kļūst līdz absurdam smieklīga tā iemesla dēļ, ka laikam autors gluži vienkārši nesagaidīja cerēto. Proti, tā vietā, lai saņemtu aplausus un gaviles par savu izcilo dzīves pozīciju, saskārās ar kritiku. Tā kā autoru par vīrieti saukt nevaru, jo īsts vīrietis mācēs gan diskutēt, gan nelamāsies ar trīsstāvīgajiem, gan, būsim atklāti, arī netupēs sieviešu forumā un ar putām uz lūpām nedrukās atbildes uz katru ievietoto komentāru, tad saprotams, ka zēnu vienkārši uzvilka tas, ka eksistē arī citi ģimeņu modeļi. Bet nu ko tur - cilvēks ir tik dziļi pārliecināts, ka tieši viņam pieder vienīgā un īstā taisnība, ka ir gatavs sākt likt priekšā visbezjēdzīgākos argumentus, lai tikai paturētu sev pēdējo vārdu. Augstāk ievietotais citāts lieliski parāda maza bērna bērnišķīgo uzvedību un nespēju loģiski iesaistīties sarunā. Silts ieteikums - ja ir vēlme atrast normālu, gudru, sakarīgu meiteni, tad komentāri, kuri liecina par to, ka kritikas izturēšana un spēja diskutēt nav Tava stiprā puse, īsti nepalīdzēs.

Ophelia- Piedod,bet man tavs viedoklis ir vienaldzīgs. Man nav anonīmi jācenšas kādam/kādai izpatikt. Ja paveiksies,atradīšu meiteni ar kuru saskanēs.

Neuztraucies, es nemaz necerēju, ka mans viedoklis varētu interesēt. Kā nekā Tevi taču neinteresē pilnīgi neviena viedoklis, ja neviens no tiem nesaskan ar Tavējo.

Izskatās, ka veiksme nav Bruno pusē :D

Ophelia- Tā nu gan nav. Nevajag spriest par cilvēku pēc dažām diskusijām/komentāriem. Ja es tev uzrakstitu privāti un mēs parunātos,es tev varu garantēt ka es tev atklātos pavisam savādāks,nekā biji iedomajusies. Bet ir grūti atrast kopīgu valodu ar cilvēku,kurš ir savādāks. No tā arī rodas nepamatoti apvainojumi,kā tavā iepriekšējā komentārā.

Leiluu- Vot patīk būt riebīgai anonīmā vidē :-D tā vietā lai novēlētu veiksmi,kā to piemēram 57days izdarīja,vajag uzrakstīt kaut ko dzēlīgu vai riebīgu. Tipiski latviešu garā...

Tā kā tu sevi šeit pasniedz sevi, tev būtu jābūt manai veiksmes novēlešanai pie vienas vietas, bet, nē, tak ir jāpasaka pēdējais vārds :D

Bruno,
Pirmkārt, tev ir jāiemācās pieņemt, ka ir cik cilvēku, tik viedokļu. Nav pareizāki un nepareizāki. Tas, ka tu ļoti tici savam viedoklim, nenozīmē, ka tas ir vienīgais un pareizais. Iemācies ieklausīties citu viedokļos pat, ja pats tiem nepiekrīti. Ieklausies un mēģini izprast, varbūt kaut ko vari mācīties no tā otra cilvēka pieredzes un vērtībām. Tas, ja tavai ģimenei ir ļoti stingri uzskati šajā vai citā jautājumā, nenozīmē, ka tu nodosi savas ģimenes vērtības, ja pats veidosi savus uzskatus, iedvesmojoties gan no ģimenes, gan sabiedrības.
Otrkārt, tu apgalvo, ka meitenes saka, ka tavs viedoklis ir nepareizs un noniecina tavus uzskatu. Tā nav! Viņas saka, ka viņām ir cits viedoklis, kas nesaskan ar tavu. Un tas ir normāli. Visgudrākie lēmumi nāk no viedokļu sadursmes. Tā ir atšķirība demokrātiskai sabiedrībai no autoritāras, kā bija PSRS, kur valsts uzspiež savu vienu viedokli un tos, kuri mēģina iebilst vai izteikt pretēju viedokli, represē. Padomā par to- vai tu gribi būt demokrātiskā valsts vai autoritārā- kurā valda atpalicība, pelēcība un nabadzība. Bez dažādiem viedokļiem neveidojas progress!

kad bērnam paliek 18. Vecākiem vairs nav nekādu pienākumi vinu finansiālo atbalstīt.

Ko šis vispār nozīmē? Vai tad bērnus pienākuma pēc mēs audzinām līdz 18 un viss? Un vai vispār bērna audzināšana un atbalstīšana notiek tikai pienākuma pēc?
Būs situācijas, kad bērns jau vidusskolas laikā sāks strādāt, lai palīdzētu ģimenei un nopelnītu sev iztiku, bet es neuzskatu, ka bērnam no 18 gadu vecuma būtu obligāti jāsāk pelnīt pašam. Jā, vecākiem vajadzētu veicināt bērna patstāvību, bet ne jau vienā jaukā dienā nogriezt visu kā ar nazi un "dzīvo tālāk kā gribi". Un es te runāju par pēdējo klašu/pirmo kursu studentu nevis 25 gadīgu "mākslinieku", kurš joprojām dzīvo vecāku maizē.

Manuprāt, vissvarīgāk ir vecākiem mācēt sajust un izprast to šauro robežu bērna audzināšanas procesā starp atbalstu (jebkādu - finansiālu, morālu, emocionālu u.t.t.) un izlutināšanu, starp patstāvības ieaudzināšanu un pamešanu pašplūsmā. Vecāku loma bērna dzīvē nebeidzas ar bērna 18 gadu sasniegšanas brīdi... tā nebeidzas arī ar to brīdi, kad bērns ir pametis vecāku mājas un nodibinājis savu ģimeni, vien attiecību lomas un situācijas ir atšķirīgas.

Es nelasīju visu diskusiju, komentāru tiesām pietiekami daudz, bet atbildot uz tēmas pieteikumu - manuprāt, daudz lielāks "sasniegums" vecākiem būtu tad, ja bērns pats kaut kādā konkrētā brīdī/vecumā pieņemtu lēmumu, ka - jā, šis ir tas brīdis, kad viņš ir gatavs kļūt patstāvīgs, neatkarīgs no vecākiem (pat, ja šī neatkarība ir tikai daļēja), nekā vienkārši "tupa" bērna iemešana "lielajā dzīvē" lai kuļas pats kā nu māk...

Nesen noskatījos raidījumu ar populāro Krievijas reperi Timati,kurā vinš atklāja ka kaut arī vina tēvs ir bagāts oligarhs,vinš principa pēc nav devis un sākot no 18 gadiem nekādīgi finansiālo palīdzējis,aizbildinoties ar to ka,kad vinš auga,vinam nekā nebija un visu sasniedza paša spēkiem un vēlējās lai vina sēls Timati dara tāpat (kā zināms vinam tas ir labi izdevies). Kā arī pats Timati izteicās ka savus bērnus audzinās tieši tāpat un nedos saviem bērniem naudu,bet laus klūt ātrāk patstāvīgiem un sasniegt visu pašiem.

Es uzturēšu savu bērnu kamēr viņš studēs augstskolā. Ja augstskolas pēdējā kursā izlems strādāt, atbalstīšu. Pēc augstskolas pabeigšanas ārā no mājas nesviedīšu, arī finansiāli būs nepieciešams, bet ļaušu saprast, ka ap šo laiku, jābūt patstāvīgam un pašam jagrozās, lai kaut ko sasniegtu. Respektīvi, tie būtu nevis 18 gadi, bet ~22.

Bet par to Timati. Palasiet viņa biogrāfiju. Naudu viņam nedeva..
20-21 gados nokļuva Fabrikā - ja Tu biji bez īpaša talanta, tur varēja tikt vienīgi caur sakariem (tāpat kā Aleksa, piemēram).
21 g.v.atvēra nakstklubu Maskavā, 23 g.v. - producentu centru, palaida apģērbu veikalu tīklu. Par kādu naudu? Kādā mistiskā veidā šajā vecumā viņš bija to sapelnījis? Tā nav Rīga, bet Maskava, tur 1-istabas dzīvokļiem truščobās pilsētas tālākajos nostūros cenas ir pamatīgas, kur nu runājot par nakstklubu atvēršanu utml. Neticu nevienam viņa vārdam.