Vai vajag atbalstīt?

Bruno, ko Tev turīgie tādu nodarījuši, ka viņus tā ienīsti?

Manā skatījumā 18 gadus veca jaunieša izmešana no mājas nav risinājums, lai kaut ko bērns sasniegtu. Ja gribās, lai bērns kaut ko sasniedz, tas viņam no pirmajām dienām ir jāmāca - jāmāca kārtība, mērķtiecība, cēloņu-seku likumsakarības, jārāda, ka no gaisa nekas nekrīt un ka naudiņa ir jānopelna. Jāmāca cienīt lietas, ko viņam dod. Ja to neiemāca līdz tiem 18, ir maz ticams, ka vēlāk viņš to pats iemācīsies. Bet, ja iemāca, nav obligāti izmest viņu no mājas un neatbalstīt - jāatbalsta tāpat būs minimāli, jo viņš zinās, ka no paša sasniegtām lietām ir lielāks gandarījums.
Neredzu jēgu savam bērnam uzkraut studiju kredītu, ja varu apmaksāt viņa mācības? Kāpēc to darīt, ja bērns ir gana apzinīgs, lai novērtētu to, ko viņam dod un mācās? Kāpēc man spiest pilna laika studentu vēl strādāt, ja varu atļauties viņu pabarot? Pilna laika studijas jau tā ir liela slodze, darbs ir papildslodze. Jā, ar to var tikt galā, es taču esmu dzīva, bet skola no tā cieš, jo, pirmkārt, ne visi darba devēji ir tik atsaucīgi un sakārto grafiku tā, lai nekad nenāktos bastot lekcijas, kā arī noguruma dēļ ir ļoti grūti pilnvērtīgi mācīties. Un te nu ir starpība - palīdzēt ar tiešām nepieciešamām lietām - kartupeli, maizi, kladi un siltiem ziemas zābakiem, vai izdabāt visām kaprīzēm un pirkt brenda mantas, jo jaunietim sakārojās.
Ja izaudzini cilvēku, kas novērtē to, ko viņam dod un zina, kā sasniegt kaut ko vairāk, būs vienalga - izmeti no mājas vai nē - uz priekšu tiks. Toties ar tiem, kas ir ucināti līdz tiem 18 gadiem, nekas viņiem nav mācīts, viss ir atļauts un dzīvojuši ar domu, ka ledusskapī jau vienmēr kaut kas ir, tiem ir grūti. Tā rodas tas kontingents, kas nodzerās, strādā gadījuma darbus vai, pasarg dievs vēl noziedzībai pievēršas, kas nav nemaz tik reta situācija.

Timati gadījums, diemžēl, nav tas labākais paraugs. Ja bērnam ir bagāts, sabiedrībā zināms tēvs, tāpat viņam daudzi palīdzēs tikai tāpēc, ka negribēs uzzināt, vai atteikums nesadusmos tētiņu.
Ir arī labāki piemēri, kā cilvēks no nekā ir kļuvis par kaut ko.

Tu nu gan sviestu dzen. Viena tante kaut ko pateica (šoreiz Timati), tātad tā arī ir. Bērnus nevajag izlaist, bet izmest no mājas bez graša kabatā, tur ir jābūt augsti attīstītām prāta spējām.

Tieši tādā veidā arī rodas visi šitie "veiksmes stāsti". Vienmēr tiek izcelti tikai pozitīvie piemēri, jo šādus piemērus sniedz cilvēki, kuri ir labi zināmi savai tautai/pasaulei. Turpretī cilvēks, kas palicis par bomzi pēc tavas audzināšanas metodes, tā arī nosprāgs nevienam nezināms un statistikā šis gadījums neparādīsies, jo neviens par to neuzzinās! Jebkurā situācijā var būt gan balts, gan melns. Kā jau te iepriekš minēja, ir ļoti daudzi faktori, kas ietekmē to, vai cilvēks kļūs par veiksmīgu vai nē. Es pat neminēšu veiksmi, bez kuras arī nekā, bet tādas lietas kā talants (prasmes), komunikācijas spējas, nervu sistēmas stiprums ne vienmēr ir atkarīgas tikai no audzināšanas.

Pasaulē ir daudz veiksmīgu cilvēku kā no trūcīgām, tā bagātām ģimenēm un ne jau tikai tas, vai vecāki deva naudu šiem cilvēkiem vai nedeva, šos cilvēkus padarīja par tādiem.

Alexxa- Jo es pats tiku loti lutināts. Sapratu ka tā nevar! Bētnam vajag iemacīt pašam kulties pa dzīvi un nedomāt ka vecāki palīdzēs kolīdz kaut kas. Tam ir domāti draugo vai mīlotā sieviete. Es redzu kā man loti daudzi draugi atdod pēdējo lombārdā lai tikai cigaretēm pietiektu,toties vecākiem naudu nekad neprasīs un zina ka tāpat nedos. Vajag lai iemācās pārvarēt grūtības,tu zini kā tas dzīvē noder.

nu redz Bruno , nesaktoties uz visu tevis teikto , man atšķirībā no tevis ir 2 augstākās izglītības , kur dzīvot ( ne kredītā ;)) un mīloša ģimene .... un lielā mērā paldies maniem vecākiem ...
cik ilgi tu strādāsi par maximas krāvēju, lai tas tev būtu ? un kapēc no kaut kā ir jāatsakās , ja to var nedarīt? kaut kāda uzupurēšanās sevis dēļ ? :D :D ja bērnam ir attieksmes problēmas un viņš nespēj ko novērtēt, tā vispirms ir mana vaina un manas pieļautās kļūdas audzināšanā, jo kā jau te akstīja Aleexa

Ja gribās, lai bērns kaut ko sasniedz, tas viņam no pirmajām dienām ir jāmāca - jāmāca kārtība, mērķtiecība, cēloņu-seku likumsakarības, jārāda, ka no gaisa nekas nekrīt un ka naudiņa ir jānopelna. Jāmāca cienīt lietas, ko viņam dod. Ja to neiemāca līdz tiem 18, ir maz ticams, ka vēlāk viņš to pats iemācīsies. Bet, ja iemāca, nav obligāti izmest viņu no mājas un neatbalstīt - jāatbalsta tāpat būs minimāli, jo viņš zinās, ka no paša sasniegtām lietām ir lielāks gandarījums.

Vispār gribēju vēl atbildēt uz komentāru, taču izlasot šo -

Tieši tā! Tā wee ir nodzērusies pohujistiska un nenobriedusi šlundra! Pieradusi dzīvot uz sencíšu rēkina un viss ko dzīvē māk,ir kurīt "zalo" un bodzert katru weekendu un bērnu atstāt tajā laikā bez uzraudzības! Šalava tu wee esi. Nodzeries un nonarkojies vien tālāk. Droši vien tavs draugelis ir tāds pats lūzeris-narkomans pa dzīvi,savādāk neviens cits tādu kā tevi nespētu apprecēt!!! Man godīgi sakot loooti žēl tava sīkā. "Izcilu" piemēru rādi 100% ar šādu domasanu ka tu raksti,jums tur gimene visi ir bezatbildigi nozelojami narkomani. Skumji wee.

- sapratu, ka nav jēgas diskutēt ar puišeli, kurš prastiem vārdiem apvaino citus tikai tāpēc, ka kāds nepiekrīt viņa komentāriem.
Es silti ieteiktu vēl paturpināt mācības, iemācīties pareizrakstību, gramatiku, beigt runāt kā pašpuikam no Maskačkas, izaugt prātā un domāšanā, un tad diskutēt par nopietnām tēmām, citādi pašlaik no malas tas izskatās vienkārši skumji.

Es neteicu ka uzreiz jāmet ārā no mājām. 18 gados to būtu pašam vēlams saprast. Nav tajā vecumā vairs jāmācās. Vidējā ir pietiekami lai atrastu labi apmaksātu darbu,ja kko prot darīt. Es to domāju ka audzināt domāt patstāvīgi,visus kontaktus,darbu,draugus nu visu atrast ar paša iemanām. Necerēt ka grutībās vecāki būs tie kas palīdzēs un pat ja varētu iedot daudz vairāk,bet iedoti piemēram 5 eiro uz nedēlu. Ja bērns gribēs vairāk,lai pats atrod veidu kā nopelnīt. Tādā veidā apmēram.

tu vienkārši safanojies par timati :D :D :D

Es redzu kā man loti daudzi draugi atdod pēdējo lombārdā lai tikai cigaretēm pietiektu,toties vecākiem naudu nekad neprasīs un zina ka tāpat nedos.

Aha, un stāsti vēl, ka wee šeit ir tā, kura ir lūzerīga! No malas izskatās krietni citādāk :-D:-D:-D

Pag, a kur tās sasniegtās virsotnes, ja pēdējās trusenes jāandelē lombardā, lai nopirktu cigaretes?

Njā... Ir ar ko lepoties. Un arī vecāki noteikti var lepoties.

Bruno, neaptēsts lūzeris tu esi.
Mani vecāki par mani rūpējas un es rūpējas par viņiem. Viņi man vienmēr palīdzēs, neprasot neko pretī.
Man 18 gados vēl doma nekur pārvākties nebija

Bella- Tas ir tad,kad gadās uzkāpt uz "korka". Nejau vienmēr. Kad viss iet kā pa svieatu,pusi algas vienmēr ieskaita vecākiem kā "paldies" par pareizi ieliktiem pamatiem dzīvē.

Nu jā,lepojas, ja mēgina kulties pats pa dzīvo un risināt savas problēmas,nevis lūdz palīdzību vecākiem ;)

Tev vienkārši skauž. That's the answer

Un ko tad man teikt manai mammai,kura man vienmēr ir teikusi ka no 18 gadiem,puisim pašam jādomā par naudu un ka visi normālie puiši no 18 jau dos naudu vecākiem nevis prasīs no viniem? Teikt,nē tu domā nepareizi,jo meitenes no cosmo teica ka vinām ir savādāk? Es tā esmu audzināts,lai gan mani kutināja bet vislaik teica ka normålie pilngadīgie sen vairs ar vecākiem nedzīvo un dod naudu viniem,nevis vēl prasa..

Jā, vajag. Mani atbalsta. Un mūsu ģimenē vispār pieņemt viens otru atbalstīt. Man ir 21, man mamma dod naudu katru mēnesi un vairāk kā simts. Saka, ka vecumdienās atmaksāšu :D Ja man būs bērni, arī visu mūžu, ja varēšu došu naudu, vienalga cik viņiem pašiem naudas būs :)

Es redzu kā man loti daudzi draugi atdod pēdējo lombārdā lai tikai cigaretēm pietiektu,toties vecākiem naudu nekad neprasīs un zina ka tāpat nedos.

Šeit jau robeža līdz ne savu mantu nešanai uz lombardu ir ļoti smalka... Noteikti tas, ko vecāki vēl savam bērnam...

Fionna- Nu manā gimenē tā nav pienemts. Mana mamma vienmēr saka:-D to ko rakstīju-" Kolīdz bērnam paliek 18,vecākiem vairs nav vinam jādod nauda".

Mērķtiecība ir tāda lieta, kas jāieaudzina jau no bērna kājas. Rādīt piemēru, mudināt bērnu uz dažādām aktivitātēm, papildus izglītošanos, interešu paplašināšanu, dot iespējas nopelnīt naudiņu izklaidēm vai kārotām lietām. Parādīt, ka ir jāpiestrādā, lai sasniegtu gribēto, un ka nekas nekrīt no gaisa. Bet nevar sākt bērnu audzināt 18.dzimšanas dienā, izliekot viņu no mājām! :D

Ja tas pamats nav ielikts, tad nu neko. Visiem cilvēkiem arī nav jābūt ambicioziem karjeristiem, daudzi ir lieliski ģimenes cilvēki un godprātīgi dara darbus, kas ir vajadzīgi, bet ne prestiži. Un tas nav nekas tāds, par ko jākaunas.

Pag, a kur tās sasniegtās virsotnes, ja pēdējās trusenes jāandelē lombardā, lai nopirktu cigaretes?

Ar to arī lepojas, ka trusenes par paša naudu pirktas :)

Bet ja nopietni, "pēdējā" atdošana lombardā, lai nopirktu cigaretes, ir ļoooti neizdevīgs darījums - no pirmās algas to "pēdējo" būs vai nu jāipērk, vai jāpērk jaunu. Jo nu, cik ilgi bez pēdējām trusenēm staigāsi?

Par patstavību tas varbūt arī liecina, bet par saprātīgiem finansu lēmumiem - gan ne.

Mani tā neaudzināja, ka tikko 18, tā viss, sāc maksāt īri par savu istabu, ierīko ledusskapī savu plauktiņu un neiedomājies pusnaktī zagt mammas pelmeņus!

Tapēc laikam arī neesmu slavena repere :(

Tas ir tad,kad gadās uzkāpt uz "korka". Nejau vienmēr. Kad viss iet kā pa svieatu,pusi algas vienmēr ieskaita vecākiem kā "paldies" par pareizi ieliktiem pamatiem dzīvē.

Alkoholisms, smēķēšana, mantu nešana uz lombardu ir pareizie pamati :D

Atbalstīt viennozīmīgi vajadzētu ja ir tāda iespēja,bet ir jāzin robežas...
Bet manā skatījumā cilvēki kuriem ir trūcis atbalsts ir stiprāki un daudz vairāk sasniedz paši- jo kādēļ gan tev censties ja vari paprasīt un dabūt :-)...Mani vecāki izšķīrās kad biju maza.un aizbrauca uz ārzemēm strādāt...palīdzības gandrīz nekādas...Mamma nike botes atsūtīja pa laikam un tas arī bija viss :D Mums ir dīvainas attiecības-es viņai neko neprasu,esmu pieradusi būt pati par sevi,un vel brāli audzināt...no 14 gadiem meklēju iespējas strādāt kopā ar mācīšanos,tagad jau liela-savs dzīvoklis,darbs un viss kārtībā...