Sveikas.
Nu jau ilgu laika posmu esmu kopa ar savu draugu un vel pie tam stradaju pie vina. Vins ir uznemejs, ka jau pats nosaka sev visu, ta ari ir prieksnieks parejiem. Mani pienakumi tagad jau kluvusi nopietnaki, atlauj tagad vairak darit, tie ir saistiti ar telefona zvanu atbildesanu, e-mailiem un ari dazreiz uzkopsanas darbiem. Viss ko vins saka, ja ir jaizdara tas tiek izdarits. Jutos no vienas puses labi un komfortabli, ka prieksnieks ir mans draugs. Bet ir viena lieta, kas pedeja laika virza uz striidiem. Vins kritize lielako dalu ko es daru. Es runaju vaciski ar klientiem, izgaju kursus, lai uzlabotu zinasanas, tacu nerunaju perfekti. Piemers, zvans no uzkopsanas agenturas... Vini piedava uzkopt musu biroja telpas, es saku, iedosu savu prieksnieku, lai uzgaida mirkliti. Sie klausuli noliek tiesi bridi kad draugam iedevu teelfonu. Un tad pec tam draugs saka: kapec nejautaji kas tie tadi par pakalpojumiem, kapec uzreiz devi man telefonu, nevajadzeja sito, to un to.... Cik var? Ari par to, ka biroja ir garlaiciiba un neviens nezvana, ir klusums, es klausos muuziku, vins saka ka es uzvedos neprofesionaali. Tad man nervs netur un es saku raudat, jo es saku: tad apsedies un izrunajies ar mani un pasaki kas ir tas ko es tik nepareizi daru, varbut es pieteiksos kursos tiesi klientu apkalposana vai uzrakstit uz lapas ka man pareizi atbildet uz zvaniem. Tad vins saka, ka vins pats iemacijas un apguva visu, ka tas nak ar laiku un es darot labu darbu un atvainojas. Un kada jega no tas nemitigas atvainosanas. Noved lidz asaram un pec tam pasaka piedod un tas turpinas. Tikko atkal pateica, kapec tu dari ta, tas ir nepareizi, tev vajag ta darit. Un ta joprojam. Man nav problemas ar darbu bet gan ar drauga/ prieksnieka attieksmi. Ko lai es daru lai butu miers starp mums un nebutu jasanem aizradijumi par katru izteikto manis vardu?
88
