Tā taču ģimene. Attaisnojums?

Esmu no tām, kas varētu uzrakstīt to teikumu, kas Tevi sadusmotu.. Tomēr ticu, ka nozīme ir arī tām detaļām, kuras nevēlies paskaidrot. :)

Nezinu... Ja pašai attiecības ir tikai tādā "mans puisis pāris gadus" stadijā, tad man tomēr būtu svarīgs vistuvāko radinieku viedoklis un attiecības vairāk. Savukārt, ja tev jau ir vīrs, bērni, n-tie kopdzīves gadi aiz pleciem tā teikt, bet joprojām kāds no radiņiem jaucas pa vidu - nu tad domātu, kā rīkoties, lai "kaza dzīva un vilks paēdis".

Man brālis vai māsa vai vecāki šķistu gana svarīgi un īpaši, lai ar viņiem nebojātu attiecības nekad. Par tālākiem radiem nebūtu tik principiāla.

Man brālis vai māsa vai vecāki šķistu gana svarīgi un īpaši, lai ar viņiem nebojātu attiecības nekad. Par tālākiem radiem nebūtu tik principiāla.

++

Savstarpējās attiecības vienmēr bijušas vēsas, vienkārši kā pēdējais salmiņš bija jaukšanās privātajā dzīvē. Un ne jau lai pasargātu, vai kaut kā tā, bet tīri vienkārši savam pašlabumam. Nav attiecības = visa enerģija ģimenei. Visu algu atdeva ģimenei, kad kādam ko vajadzēja, skrēja visiem palīgā. Sāka domāt par sevi, citi apvainojās. Un tad sākās murgs pāris mēnešu garumā, kas beidzās tikai tad, kad dažus cilvēkus smagi pasūtīja. Kamēr pa labam, tikmēr nekaunība tikai auga.

Esam kopā pāris gadus, ir bērniņš.

Man drauga māsa gribēja izjaukt mūsu attiecības.. spekulējot ar to, ka viņa ar manu draugu vairs tik labi nekontaktēs, ja viņš būs ar mani. (abiem ļoti tuvas attiecības.) Draugs neklausīja viņu, protams, pastāstīja visu man, kā jau savai otrajai pusītei. Es vienkārši sāku neitrāli izturēties pret viņa māsu un viss. Es vienkārši ar viņu nerunāju un viss. Mēģinu neuzturēties vienā kompānijā ar viņu un viņa to ļoti labi saprot, lai gan mums abiem ir atvainojusies un mainījusi domas, es piedevu, bet neko vairāk par neitrālām attiecībām ar viņu nevēlos. Man patīk - kā svešiniecēm. Bet draugs atkal piedeva viņai visu un viņiem attiecības tagad ir tādas kā agrāk, jo tā taču ir viņa māsa un es to saprotu... Mans secinājums: vecākiem, brāļiem un māsām ir jāpiedod. Jo tā tiešām ir tava ģimene... Bet tikai ar vienu noteikumu, ja viņi paši atnāks un pirmie atvainosies, jo, ja tev darīja pāri, tad tev nu dien nav jāsper pirmais solis.
Es noteikti savējiem ar piedotu, ja atnāktu un atvainotos. Bet par māsīcām un pārējiem tālākajiem radiem ... nezinu, tas vairs nav tik svarīgi kā vecāki, māsas un brāļi.

Drīzāk pūcei aste ziedēs, nekā sagaidīsim atvainošanos. Paši jau arī vainīgi. Atsākām runāt ar viņiem. To laikam uztvēra, ka viss aizmirsts.

Uzskatu ,ka ģimene ir svarīga, BET ,manuprāt, ir muļķīgi uzspiest tikties un runāt ar kādu no radiem tikai tāpēc,ka tas ir tavs radu gabals. Visam ir savs mērs - ja uzskati,ka tika krietni pāršauts par strīpu,tad tev/jums jau nu nebūtu jājūtas vainīgai/iem .
Ja es būtu tavā vietā, tad nerunātu principa pēc.

Bet nu to vien dzirdam no dažiem cilvēkiem, ka tā taču nedrīkst, jo viņi ir ģimene

Vot šito gan es nesaprotu - un kā tad tie radinieki varēja pāri nodarīt? - jūs taču viena ģimene!

Nasuada, lai viņi iet dillēs, gan tie tizlie radinieki, gan tie "tā taču ģimene" ļautiņi!

Man ta situācija ir saprotama un pazīstama, kontaktēšanās līdz minimumam nogriezta vairak, nekā 10 gadus, un zini, ir baigi labi. Jā, runāt vajag, piedot un aizmirst vajag, bet kāpt uz tiem pašiem grābekļiem vēl, vēl un vēl - NEVAJAG.

Pietiekami bieži šādi "taču ģimene" izjauc laulības! tev to vajag?

Sāka domāt par sevi, citi apvainojās.

Cik pazīstami :)

Cik pazīstama situācija gan no manu radu puses, gan no vīra puses. Esam tikšanās nogriežuši līdz minimumam un neļaujam sevi vairs izmantot. Nesaprotu, kas tie par radiem, ja nepārtraukti vienīgais,kas viņus interesē ir tava nauda un nedod Dievs tev iet labāk nekā viņiem.

no autores neko nesapratu, lai kaut ko ieteiktu, bet man personīgi ir vienalga vai tas radinieks vai kaimiņš, ja viņam piemīt netīkamo īpašību, uzvedības buķete, to vairs nekas manās acīs nemainīs. nogriežu kā ar nazi, vajag tiekties pie cilvēkiem, kas velk uz augšu! vienmēr!

Redzi, Tava vieniigaa probleema ir taa, ka Tavs viirietis ir lupata. Tu esi taa, kas taas juusu attieciibas uztur par visaam vareem, Tu nogriezi materiaalo liidzeklju nopluudi no viiriesha algas vinja radiem, plus paliki staavoklii, lai viirishkjis buutu piesiets (tikai nebljauj, ka abi dikti gribeejaat beeeeeeeeeeerninju, jo buus samelots), vaardu sakot ar ragiem un nagiem njeemies, lai tur kaut kas sanaaktu. Iista gjimenes galva esi, stumdi un rausti savu lupatu no savas puses, radi neveiksmiigi meegjinaaja raustiit no savas...

Redzi, normaalaas attieciibaas viirietis pats uztureetu kontaktus ar saviem radiem/gjimeni taa, lai tie ne moraali, ne materiaali nekaadiigi netrauceetu vinja privaatajai dziivei. Vinja sievietei nebuutu jaacep teema Cosmo. Kaa arii nekaadi savstarpeejie attieciibu kashkji treshos personu deelj nekad nebuutu notikushi. Kaa arii Tu vareetu atljauties buut sieviete nevis baaba ar pautiem... Tik daudz forshu lietu buutu Tavaa dziivee, ja nebuutu savulaik pielipusi pie lupatas...

Bet Tev patiik buut baabai ar pautiem un ar lupatu blakus, taa ka neprasi padomu Cosmo :-D

Zinu, ka pilnīgs off, bet kaitina nevietā lietoti izteicieni, kā šeit:

Savstarpējās attiecības vienmēr bijušas vēsas, vienkārši kā pēdējais salmiņš bija jaukšanās privātajā dzīvē.

Tas var būt tikai pēdējais piliens. Ar salmiņu glābjas!!!

Nezinu situāciju, bet es uzskatu, ka mana ģimene nu ir mans vīrietis, un ja maniem radiem kaut kas nepatīk - paši vainīgi. Ja būtu nepieciešamība, nesarunātos. Nejau mamma man palīdzēs grūtos brīžos, nesīs naudu mājās un sniegs man bērnu. Takā... Protams, viedoklī ieklausīties var, bet nu. Mani radi zin, ka ne vārda par manu otru pusi nevar teikt, jo es vienmēr izplešu spuras (lai gan īsti nekad nekas tāds nav noticis) un nu kāda jēga, jo tāpat neklausos. Jāpieņem otra izvēle un viss. Ja nevar un tikai konflikti - labāk nekontaktēties.