Bērns pirms laulībām

Un kurā brīdī vīrietis, no cilvēka, kuram ir savi uzskati un vēlmes, kļuva par sievietes vergu un vēlmju piepildījumu? Kur paliek vīrieša vēlmes?

Viss ir ļoti vienkārši - ja diviem cilvēkiem nesakrīt vēlmes un uzskati par savu kopīgo nākotni un laulībām, tad jāšķirās, jo kāda jēga mocīt vienam otru un sevi? Ja vīrietim sieviete nav svarīga, nu tad kāpēc turēt viņu sev blakus? Lai ļauj kādam citam viņu darīt laimīgu.

Manaam trim draudzeneem ir shaads variants, nesen dzimushi beerni no nopietnaam attieciibaa bez lauliibaam. It kaa ir doma preceeties kaut kad veelaak, bet, ja godiigi, man shkiet, ka tas "kaut kad" var arii nepienaakt..
Es esmu klasikas piekriteeja un man ir svariigi appreceeties vispirms ( un pilniigi nesvariigi, vai taas buus lielaas kaazaas vai vienkaarsha sarakstiishanaas) un tad plaanot beernu.

Bet tērēt tūkstošus kāzām, kuras grib tikai sieviete? Nu, man tas neliekas prātīgi ne no vienas puses.

Man arī tas neliekas prātīgi. Tāds vīrietis, kurš precas tikai tādēļ, ka sieviete to grib, bet pats negrib un bezmaz vai ticis piespiests, manās acīs ir lupata un jau zem tupeles sievietei vēl pirms kāzām. :D

Es vispaar nesaprotu taas lielaas kaazas(ok, katrs dara kaa grib), man kaazas shkiet kaut kas loti intiims, kas attiecas uz diviem cilveekiem, nevis balliite prieksh radiem un draugiem. Ja buutu iespeejams, tad gribeetu appreceeties klusaa ceremonijaa divataa un taapat pavadiit un nosvineet to dienu.

Viss ir ļoti vienkārši - ja diviem cilvēkiem nesakrīt vēlmes un uzskati par savu kopīgo nākotni un laulībām, tad jāšķirās, jo kāda jēga mocīt vienam otru un sevi?

Šim es varētu piekrist, tikai jau sākot te ar forumu un arī dzīvē ir daudz redzēti gadījumi, kad vīrietis attiecību sākumā pasaka, ka kāzas negribēs, bet pēc 3 gadiem atiecībās dzird šo:

Ja vīrietim sieviete nav svarīga, nu tad kāpēc turēt viņu sev blakus? Lai ļauj kādam citam viņu darīt laimīgu.

Parasti tādas lietas kaut kā izrunā attiecību sākumā. Nav normāli piekrist un cerēt, ka vīrietis pārdomās. Te jau viņš var vienkārši principiāli neprecēt, jo sākumā sieviete ir piekritusi, ka kāzu nebūs. Teiksiet, ka tad sieviete nebija tik svarīga, ja nepiekrita pārdomāt un precēt? Viņa paliek nesvarīga tajā brīdī, kad sāk ar kāzām uzstāties, jo paliek jautājums - kās vienošanās vēl viņa plāno pārkāpt. Tas ir negodīgi un punkts.

Ja pāris izlemj par labu bērnam, tad nav iemesla neprecēties - tā ir tīri juridiska lieta, un nav jau obligāti jātaisa pasākums par lielām vai mazākām naudiņām. Pietiek sarakstīties, lai ģimene būtu arī juridiski atzīta, nevis ka bērns piedzimst "draudzenei" no "drauga". Es teiktu, ka biežāk pāris neapprecas tāpēc, ka sievietei vajag to balto kleitu un visu pārējo, bet maks nepavelk.

Manā ideālajā scenārijā- pāris apprecas, padzīvo apmēram 2+ gadus bez bērna un tad tik plāno mazo...
Jocīgi ir,ja ir punčkāzas, ja pēc kāzām ātri paliek stāvoklī un tā, tad man arī liekas tāds uzspiests pasākums. Tad jau labāk mazo un tad kāzas, ja jau reiz tā sanācis. Arī to nostāju, ka, ja ir mazais pieteicies nelaulībā, tad atstātu to savā uzvārdā, lai nav problēmas gan ārstniecības iestādēs, gan bērnudārzos... Mazums- vecis vēl aiziet tālēs zilajās... (t)

Laikam man pilnīgi netipisks uzskats. Par citiem neko nedomāju- katrs dara kā vēlas. ;-)

Arī to nostāju, ka, ja ir mazais pieteicies nelaulībā, tad atstātu to savā uzvārdā, lai nav problēmas gan ārstniecības iestādēs, gan bērnudārzos... Mazums- vecis vēl aiziet tālēs zilajās...

Medicīnas iestādēs Tev ir jāņem līdzi personu apliecinošs dokuments un bērna dzimšanas apliecība, neatkarīgi no tā, vai jums ir vienādi uzvārdi, vai nav. Tas pats attiecas uz bērnudārzu - Tu nevari pierakstīt mazo dārziņā, ja Tev nav līdzi dzimšanas apliecības un savas pases. Ir vienalga, kāds uzvārds ir bērnam, ja dzimšanas apliecībā, ailītē "māte" ir Tavs vārds un uzvārds. Vest uz dārziņu un izņemt arī var ar dažādiem uzvārdiem, neviens neko nesaka. Arī ceļojot ārpus valsts, tas neko netraucē.

Un ja vecis aizlaižas, ko tas maina? Stāstīsi bērnam, ka viņš nomira? Un ko darīsi, ja "apzinīgais tētuks" atgriezīsies pēc 10 gadiem un dikti gribēs audzināt savu bērnu? Ko tad Tu tam bērnam teiksi un kāda būs bērna attieksme pret to, ka mamma tik ilgi melojusi par tik svarīgu punktu dzīvē, kā tētis? Atstāsi vispār strīpiņu tēva vārda vietā un pēc kāzām liksi bioloģiskajam tēvam bērnu adoptēt?

Un ja bērns pajautās, kāpēc viņam cits uzvārds, nevis kā tētim, ko tad? Teikt :"Mīļumiņ, tas tāpēc, ka tētis mammīti neprec!" ? (t)

Alexxa- tāpat bērns var prasīt, kapēc mammītei cits uzvārds nekā viņam un tāpat nāksies atbildēt:

"Mīļumiņ, tas tāpēc, ka tētis mammīti neprec!"

Ja vecis aizlaižas, tad vismaz mazais nes mammas uzvārdu un miers. Arī dārziņā sanāk, ka mammu sauc pēc tēva uzvārda piem. Liepiņas kundze, kaut tu esi Kļaviņas jaunkundze... Labot būtu neērti.

Es saku, man tāds jocīgs uzskats šajā, negribu provocēt kašķi, tikai izteicu savu perfekto scenāriju un ko darīt, ja man sanāktu tā vai savādām.

Un ja vecis aizlaižas, ko tas maina? Stāstīsi bērnam, ka viņš nomira?

Izstāstīšu kā ir... Ka tētis ir aizlaides.

Nu un, ka pirms laulībām? Ko var tik ļoti par tām laulībām stresot? Mīlestība no tā izmainās, vai kā?

tāpat bērns var prasīt, kapēc mammītei cits uzvārds nekā viņam

Mūsdienās bērni ir gudrāki, nekā liekas. Bērnudārza vecumā viņi jau saprot, ka ja mamma precēsies, mammai būs cits uzvārds. Viņi saprot, ka ja tētis apprecēsies ar mammu, visiem būs vienāds uzvārds (te nu tas ir gadījumā, ja bērnam jau no dzimšanas ir tēva uzvārds.) Un saprot arī to, ka no tā, ka mamma apprecās, viņam nekas nemainās. To viņam ir vieglāk saprast, nekā to, kā viņš vēl tiks pie tāda uzvārda, kā tētim un mammai pēc kāzām būs.

Neērti labot Liepiņas kundzi un Kļaviņas jaunkundzi? Tas ir sīkums, pēc pirmās, otrās labošanas, parasti visi visu iegaumē un pārpratumu vairs nav.

Es arī negribu kašķēties, vienkārši mēģinu saprast.

Nu, lai veicas atrast vīrieti, kas Tev tā ļaus viņa bērnam nelikt viņa uzvārdu. Kas ļaus, tas, visticamāk, arī būs tālēs gājējs.

tāpat bērns var prasīt, kapēc mammītei cits uzvārds nekā viņam

Labrīt, pasaule!8-) Esmu precējusies, bet joprojām savā vecajā uzvārdā, jo savējais vienkārši patīk daudz, daudz labāk.

Alexxa- es jau esmu laimīgi precējusies daudzus gadus, vienīgais mazos vēl negribam, tā kā man sevis uzburtās ainiņas nedraud, es ceru... :-D


Man ir 2 draudzenes, kuras ir šķīrušās ar bērna tēviem un nav bijušas oficiāli precējušās. Tēvi ir tādi svētdienas papucīši- vienas draudzenes puika sev uzvārdu sauc savas mammas uzvārdu, nevis īsto, kas viņam ir, tēva. Draudzene regulāri labo un tad 5-gadnieks izsakās par situāciju. Es arī esmu no šķirtās ģimenes, kur man paps nebija vispār- papīros gan bija... :( Ja nebūtu precējusies, mainītu uzvārdu uz mammas meitas uzvārdu, jo pilnīgi nejūtos piederīga dzimtai, kā uzvārds man ir dots. Skatoties uz šo savu negatīvo pieredzi esmu izdarījusi šādus secinājumus.

Nu, lai veicas atrast vīrieti, kas Tev tā ļaus viņa bērnam nelikt viņa uzvārdu.

Un kapēc vīrietim un sievietei nevarētu būt vienlīdzīgas tiesības, kura vecāka uzvārdu dot mazajam? Ir arī ģimenes, kur abi paliek pirmslaulības uzvārdos dažādu iemeslu dēļ, un ne vienmēr mazajam tiek tēva uzvārds. Man bijušais kolēģis vispār pārgāja sievas uzvārdā- puisim uzvārds bija nu dikti tāds- neslavinošs. :-|

Nedomāju , ka uzvārds ko maina , vai kāzas kā tādas ... Tāpat arī uzskatu, ka bērns primāri ir sievietes atbildība , mazums kas notiek neviens nevar paredzēt, kā var sanākt , te pat cosmo ir mamma, kas negaidīti palika bez vīra ar mazu bērnu :)
Man tas nebūtu svarīgi , pašai bija kādu laiku atpakaļ nolikts kāzu datums, tad pa starupu izdomājām , ka gribam bēbi , precējos 4-tajā menesī ... nekas neliecināja, ka es būtu stāvoklī i pirtī gāju , i šampi dzēru i lēkāju un ālējos .... Pēc fakta , mums nav vienāds uzvārds mums ar meitu ir par vienu uzvārdu vairāk ( bet to tāpat viss cosmo zin :D )
Arī laulība , kā tāda nekādi nemainīja mūsu attieības, viss palika , kā bija pirms tam ...

kaut kur pazuda teksts :D

ko gribēju vēl piebilsts , laulības manā skatījumā neparāda kam tu esi gatavs un kam nē , man vispār šķiet, ka liela daļa sieviešu pret šo izturās pārāk saasināti , nav gredzena tātad nemīl un tas nekas , ka vīrs grib māju celt savai sievietei un bērniem ....

Man kaut kā šķiet, ka ar laulībām lielāka drošības sajūta, ka pēc bērna piedzimšanas vīrietis neaizlaidīsies.. lai gan zinu negatīvus piemērus arī ar laulātiem pāriem.
Pati gribētu kāzas un tad bērnu, pēc kādiem 2 gadiem, tā kā Jasmins_ teica. Neuzskatu, ka tā atruna "kāzas ir lieka naudas izmešana" ir vērā ņemama. Vismaz es domāju, ja izlemtu tagad precēties ar savu draugu, nekrātu naudu gadiem, bet pēc mēneša uzrīkotu nelielas kāzas. bez naudas izmešanas un liekas greznības.

Nu, lai veicas atrast vīrieti, kas Tev tā ļaus viņa bērnam nelikt viņa uzvārdu. Kas ļaus, tas, visticamāk, arī būs tālēs gājējs.

Nu, nu! :-D
Mani vecāki 30 gadus laulībā, 3 bērni un visi mammas uzvārdā! Pie tam, bērni dzima laulībā esot un nevienam bērnībā (un arī tagad) nelikās, ka tas ir greizi-nepareizi-grūti saprotami. Tieši tā kā tu saki - bērni ir gudrāki, nekā liekas!
Ja nebūtu precēti, protams, dotu savējo uzvārdu.

Nu, lai veicas atrast vīrieti, kas Tev tā ļaus viņa bērnam nelikt viņa uzvārdu.

psc... nu tad lai tāds papiņš protas arī sievietei iedot savu uzvārdu