spoki -stastam! 2

Es atceros, ka pirms 3 vai 4 gadiem piedzīvoju astrālo projekciju ķip
Es aizgāju gulēt un pamodos "sapnī" sēžot savā bērnības mājā pie skapja uz grīdas. Es redzēju, ka guļu gultā, bet es sēdēju lotusa pozā. Pēkšņi es redzu, ka manā istabā slīd iekšā divmetrīgs stāvs. Es prasīju tā "māsa, tā tu?" "vecmamm?" viņš neko neatbildēja, bet planēja pie istabas durvīm. Galīgi melns, bez sejas, rokām, tikai melns veidols.
Nezinu, kas notika bet es sajutu smagumu pēkšņi kad sēdēju uz grīdas. Atvēru acis realitātē, bet pie durvīm neviena nebija. Es uzliku toreiz Eminem uz austiņām, kad pamodos, mēģināju aizmigt, visu laiku biju nobijusies un trīcēju. Bet tomēr aizmigu un nekas tāds nebij atkārtojies vairāk

Fionna

Es būtu katru reizi apčurājusies, goda vārds.

Domāju, ka arī Tu ar laiku pierastu, tiešām :-D Jo,piemēram, digitālais fotoaparāts, pa vakaru, stāvēdams uz galda , varēja reizes 20 ieslēgties, tā kārtīgi, ka izbīdās objektīvs utt , un tā katru vakaru pēc tumsas iestāšanās. Pirmo laiku bija kājās stīvas , bet ar laiku, sēžot 20 cm no fotoaparāta,kurš pats slēgājās iekšā un ārā, emociju nebija vairs vispār, jo pie tā bija jau ļoooti pierasts.
Atcerējos vēl vienu gadījumu- guļu, vēla nakts un pamostos no tā, ka kāds lauž ārā vannasistabas durvis, nenormāli skaļi, it kā ar plecu viņās lektu iekšā, turpinājās tas minūtes 15... Lieki teikt, ka vannasistabā neviena ( vismaz dzīva :-D ) nebija.

Jautri stāsti! :-)
Ļoti atkaŗīgs no uztveres, kā ko uztver, un cik liela vieta bailēm, māņticībai utml aspektiem atvēlēta!
Ja pa spokiem, laikam tiem tēliem neesmu interesēoš, lai jau nāk ciemos tieši veidā, pretējā gadījum auzksatu, ka spokiem bail :-D, ne :-D aiz komiem, ēnām, skaņām utt lietu kustināšnanām tas neko neizsaka jo kā saka gandrīz visam ir izskaidrojums un daudz kas ir tieši galvā, ne laikā un vietā! Viennīgi tas, ka intresanti paklausītes mistēriju radīšanai, kā ko mēdz pasniegt cilvēki, vienu un to pašu caur dāžnedažādām prizmām.

Vispār :-D:-D ir viens spoks(ar reālu svaru) kas mani tieši varētu ietekmēt, nakts tumsā neredzams baļķis jūras viļņos :-D

Bērnības dzīvoklī bieži tieši naktī pulkstenis sāka aurot, tā ka bija jāņem baterija ārā, nevis pa dienu, bet tieši naktī ar milzīgu troksni. Vēl naktī televizoram kāds no visa spēka meta vadus pret zemi, nevis vnk vads nokrīt vai pakustas radot nelielu troksni, bet reāli kāds visus vadus blieztu pret grīdu, tas notika katru nakti un traucēja gulēt. Gan jau bija vēl kādas lietas, bet vairs neatceros.

Malle party pooper (t)

Man ģienē liela daļa ir bieredzējuši ko tādu. Gan tie kuri tici gan netic. Daudz dažādi un ļoti baisi. Arī esmu daudz pieredzējusi. Vienu nakti bērnībā pamodos un atvētu acis naktī un man pretī stāvēja bāla sieviete un izgaisa. Apjuku un palīdu zem segas ar trīcošu sirdi. Pieaugušie centās pārliecināt, ka tas bijis sapnis, negribēja ticēt, bet es 100% zinu, ka nesapņoju. Tad dažus gadus atpakaļ pamodos no tā, ka mani žņaudz un rauj nost segu un spilvenu, knapi spēju pabļaut, atskrēja māsa un ieslēdza gaismu, viss norimās. Visu nakti gulēju ar gaismu un baidījos atkal iemigt. Vēl kad paliku pa nakti ciemos, ir grūstītas spēcīgi mēbeles, skanējušas sienas it kā kāds rīvētos gar tām. Manas radinieces gari mocija katru nakti. Smacēja un ko tik nē. Atstāja zilumus uz miesas no cīņas. Tante pat juta pirkstus skrienam pa augumu. Man pusaudžu gados arī bija reizes, kad neļauj gulēt un sajūta ka voss grozas apkārt. Neizskaidrojamas sajūtas. Ir tik daudz kas baiss zināms. Citreiz ģimenē stāstam savus spoku pieredzes stāstus.

Man ar bijuši daudz gadījumu, bet man bail rakstīt, ka atkal kaut kas tāds neatkārtojas :D
Vienreiz maza biju un sēdēju savā istabā uz palodzes un vēroju zvaigznes. Domāju pie sevis par dzīvi un kaut ko tamlīdzīgu un izdomāju, ka gribu aiziet padzerties un tad jāiet gulēt. Istaba bija tumša, bet durvis vaļā un manai istabai pretī bija vecāku istaba. Viņiem vienmēr bija ieslēgts tv, kad gulēja. Un tādā veidā mana istaba bija mazliet apgaismota. Es griežos un iešu uz virtuvi līdz ieraugu, ka man durvīs stāv kaut kas melns. Izskatījās kā vīrietis, bet viss melns, takā ēna.
Es zvaigžņu ātrumā ienesos gultā un zem segas sāku kliegt. Ātri apskatījos kur tas tēls paliek un redzēju, ka lēnām slīd iekšā istabā. Es kliedzu mammu un tēti, bet NEVIENS mani nedzirdēja.
Es biju visa slapja no stresa un visu nakti pavadīju zem segas. Beigās kaut kā iemigu.
Dīvaini, bet es nevienam to tā arī neizstāstīju, neatceros kāpēc. Bet kopš tās reizes man ir kaut kāda trauma. Mani ir viegli nobiedēt, kad es guļu. Neskaitāmas reizes ir bijis, ka es guļu un ja kāds ienāk istabā pa tumsu un ko rušinās un es ieraugu pa miegam , es piekliedzu māju tā, ka dzird gan jau divi pagasti. Šādi mani vienreiz mamma nobiedēja un vairākas reizes bijušais.

Mani arī ir ļoti viegli naktī nobiedēt. Viena es nespēju vairs gulēt. Kad jāpaliek pa nakti vienai, slēdzu naktslampiņu un dzeru miega zāles.
Atcerējos kā batarejas pašas nolidoja no galda un sāka kūpēt. Sega arī tika rauta un kustināta naktī. Durvīs stāvējuši gaiši vai tumši liela auguma veidoli.

Ja mīl tumsu acīmredzot laikam tādas lietas nenotiek :-), jo smadzenes ir tās kas uz nervu pamata var izspēlēt dīvainus jokus ar ķermēņa sajūtām, kas realitātē nemaz nav un eksistē tikai pašai personai galvā škietami pēc izūjtām, kā reālas . Vienkāŗši droši un izbaudot tumsu tā būs sabiedrotā. :-)

Jau vienā diskusijā minēju, ka atrodoties dzīvoklī viena, man mūžīgi ir sajūta, ka kāds mani vēro, esmu pārliecināta, ka suns arī kaut ko redz, jo bieži mierīgi guļ, tad pielec kājās un sāk riet vai vienkārši ošņāt gaisu un luncināt asti, itkā būtu ieraudzījis kādu.
Pagājušajā naktī saskāros ar kaut ko nebijušu, man bija grūti aizmigt, visu laiku vārtījos un nevarēju sev atrast mieru, apgūlos uz sāna un pēkšņi sajutu, ka kāds itkā pārbrauc ar roku pāri manai mugurai, uzreiz mazliet noreiba galva, palika tik viegla sajūta un momentā aizmigu.
Agrāk, kad strādāju nakts maiņas nācās celties ap 3:00 naktī. Vienu dienu nozvanīja modinātājs, es pamodos paliku vēl gultā, gulēju uz muguras un skatījos griestos un pēkšņi redzēju tādu kā milzīgu mākoni pie griestiem, domāju, ka kaut kāda gaismu spēle, bet piecēlos un joprojām redzēju to mākoni, kad ieslēdzu gaismu, pazuda.
Vairākas reizes, kad ar draugu kaut kur braucam, esmu viņam pēkšņi teikusi "UZMANĪGĀK, NENOTRIEC CILVĒKU" par ko viņš vienmēr šokējās, jo uz ceļa neviena nebija, taču es vienmēr esmu redzējusi vienu un to pašu rēgu - sievieti bālu ādu un baltā kleitā. Reiz, sēdeju mašīnā pie drauga mājas, kamēr viņš bija ieskrējis paņemt mantas, un pēkšņi ar sāna redzi ievēroju, ka kaut kas kustās, pagriezu galvu, a tur tā pati baltā sieviete noskrien man garām, ieskrien drauga mājas pagalmā un izzūd..

Tās parādības :-) adekvāti novērtējams ja tās nerādās konkrētei personai(personiskā veidā), bet visām vienādi vai visamz blakus personām tāpat, nu jā kartam tas savs čujs, toties individuālo čuju nesanāk nolikt kā kaut ko objektīvu visā griezumā un pret visiem.

Ļoti līdzīgi, kā nevar spriest par visu tikai no personīgās pieredzes vai uzskatiem vien, vai aŗī kāda viena teiktiem un noliktiem kanoniem! Maximāli vairāk pieredžu, viedokļu, ideju u.c konstruēšana tas rezultāts tad no visādiem aspektiem ņemot visādā ziņā sanāk racionālāks u.tml.