Uz mūžu...

man liekas, ka to nevar paredzēt - būs uz mūžu vai nebūs.
ja tu precies, tad jau tu apzinies, ka tam jābūt ilgtermiņā (ja vien nav fiktīvas vai ar mērķi gūt labumu laulības).
ir taču cilvēki, kas izšķiras pat pēc 20+ laulībā pavadītajiem gadiem, un viņi diez vai to nojauta, kad teica viens otram jāvārdu.. ;)

protams, ka es vēlos, lai tas ir uz mūžu, lai maniem bērniem nekad nebūtu jāpieredz tas, ka vienā jaukā dienā vecāki izšķiras. bērni to ļoti, ļoti pārdzīvo.

bet vēl vairāk es novērtēju tos pārus, kas pēc izšķiršanās tomēr saiet kopā, kad saprot, ka kļūda ir pieļauta un turpina dzīvot daudz saticīgāk un laimīgāk :)

Lauliiba un miilestiiba nav viens un tas pats. Cilveeki precas ljoti dazhaadu iemeslu deelj. Man personiigi lauliiba nenoziimee neko, kaut arii esmu preceejusies. Miilu viiru ljoti, tachu preceejaamies pavisam citu iemeslu deelj, kam ar miilestiibu bija mazs sakars. Nelietoju vaardus uz muuzhu, jo nevaram zinaat, kas buus riit un no miilestiibas liidz naidam celjsh nav taals.

Un taas probleemas arii var buut ljoti dazhaadas. Ja uz muuzhu noziimee, ka taapec, ka esmu appreceejusies, man buutu jaapaciesh, ja viirs peekshnji saaktu dzert, fiziski dariit paari man vai beernam, taadaa gadiijumaa nee, muusu lauliiba nebuutu uz muuzhu. Tachu ir diemzheel taadas sievietes, kas uzskata, ka par shkjirshanos nedriikst domaat ne pie kaadiem apstaakljiem, jo tachu appreceejushaas uz muuzhu.

mūsdienās jau jābrīnās par tiem pāriem, kas nodzīvo visu mūžu kopā saticībā un mīlestībā nevis izšķiras. Ceru nodzīvot tā, lai visi brīnās (l)

Es zinu, ja...

Neko tu nezini :) Bet nu, protams, novēlu, lai tieši tā arī būtu.

Visi jau gribētu, lai tas ilgtu mūžīgi, bet... man kaut kā neticas. Tas notiek reti, vēl retāk laimīgi.

mīlestība nevar būt visa mūža garumā, bet bērniem piemēru vajag parādīt

bērniem jārāda savs piemērs, jāmāca savas vērtības. ja jau ir uzskats, ka mīlestība nav uz mūžu, tad ko tur liekuļot un mācīt bērniem, ka ir?
:D
es domāju, ka mīlestība var būt visa mūža garumā, bet ne tāda pati kā pašā sākumā vai nedēļu pēc kāzām. kaut vai paskatoties uz vecākiem radu pāriem, var redzēt kā gadu laikā mainās attieksme vienam pret otru, kā viss mainās, bet cilvēki tomēr atrod kopīgu valodu un satuvinās, kaut vai kopā nodzīvoti 30 gadi un vairs nav pārāk spraigi un interesanti :)

Meitene mīļā, kas tie par murgiem? "Mīlestība nevar būt visa mūža garumā" un "problēmas būs vienmēr"? Mīlestība pilnīgi mierīgi var būt visa mūža garumā, jo mīlestība nav sajūta, mīlestība ir izvēle, savukārt problēmas ir uztveres jautājums - ko tu uztver kā problēmu un ko kā adekvātu risinājumu. Otra lieta - ir stipri no svara ko tu appreci. Tāpat kā nevar gaidīt tomātus no ābeles, nevajadzētu gaidīt, ka mačo un brunčumednieks pēkšņi kļūs par uzticamu un uzticīgu ģimenes tēti. Ja gribi ģimeni, ir jāmeklē attiecīgs vīrietis ;-)

Mans vīrs ir mans labākais draugs un mans komandas biedrs. Mums ir kopējas intereses un kopēji mērķi, viens no kuriem ir nodzīvot foršu, atmiņām un iespaidiem bagātu dzīvi, līdz ar to mums nav problēmu uzstādīt savas attiecības un to uzturēšanu kā prioritāti dzīvē. Var notikt jebkas, arī neiespējamais un garantijas nav nekam, bet mēs esam apņēmušies darīt visu iespējamo, lai mums būtu mūžu ilga, laimīga laulība.

Neatkārtošos,jo NordicBelle visu pateica!
Ja atrod to īsto,tad viss ir iespējams! (l)

Nekad nevar paredzēt un būt drošs, kādas būs attiecības pēc 5 vai 10 gadiem.

Attiecībās būs daudz pārbaudījumu, strīdi, aizvainojumi, finansu problēmas, pienākumu un darbu problēmas, nesaprašanās, nenovērtēšana, sadzīves rutīna, intereses zudums u.c

Var jau būt ka daudziem tā visa nav, bet izejot cauri daudzām problēmām un grūtībām, attiecības norūdās un nostiprinās.
Tagad, kad daudzi attiecību gadi aiz muguras varu teikt, ka ja pirmajos gados viss būtu bijis pareizi un ideāli, tagad varbūt mēs nemaz nebūtu kopā.

Nu kamoon - neviens jau neprecās ar domu- padzīvošu un tad notīšos. 99.99% precās ar domu,ka tas ir uz mūžu. Kā nu dzīvē sanāk, tā sanāk.

ir stipri no svara ko tu appreci. Tāpat kā nevar gaidīt tomātus no ābeles, nevajadzētu gaidīt, ka mačo un brunčumednieks pēkšņi kļūs par uzticamu un uzticīgu ģimenes tēti. Ja gribi ģimeni, ir jāmeklē attiecīgs vīrietis

Āmen!

Ceru nodzīvot tā, lai visi brīnās (l)

Esmu precējusies un precējos ar pārliecību - uz mūžu!
Es zinu, ka mīlestība var dzīvot visu mūsu mūžu pret šo vienu cilvēku.
Problēmas ir visiem un būs vienmēr, bet ja viens otru patiesi mīl, tad arī jebkuru problēmu izdosies kopā atrisināt, vajag tikai runāt un risināt. Un katra atrisinātā problēma padarīs mīlestību vēl stiprāku, apziņu, ka esam kopā izturējuši atkal vēl vienu pārbaudījumu.

Nu kamoon - neviens jau neprecās ar domu- padzīvošu un tad notīšos. 99.99% precās ar domu,ka tas ir uz mūžu. Kā nu dzīvē sanāk, tā sanāk.

+++++

Ir skaisti,ja paris nodziivo visu muuzhu kopaa. Ja,ir dzirdeeti taadi staasti no vecaakiem cilvekiem, bet kam tik vini nav gaajusi cauri.. Man skiet tas ir lieliski,ja cauri probleemam, laimei un visadam citadam ikdienas lietaam kas aizvadiitas,ir kopaa gadiem!(l)

Nu man ir pieredze gan precoties, gan šķiroties.

Par ko esmu pilnīgi pārliecināta-ar mīlestību vien laulībā nepietiek. Mīlestība un laulība būtu daudz, daudz vienkāršāka, ja nebūtu jācīnās arī katram ar savu egoismu, patmīlu, paštaisnumu, spītību, aizvainojumiem. Ir jāiemācās atzīt kļūdas. Galvenokārt savas. Ja tas nav pa spēkam, tad arī mīlestība laulību neglābs.

Šobrīd atkal esmu precējusies ar to pašu vīrieti. Abi ceram, ka pēc pirmās reizes esam ko iemācījušies. Abi reanimējām savu laulību tikai mīlestības vienam pret otru dēļ. Protams, es vēlētos, lai tas būtu uz mūžu, bet es esmu reāliste-visādi var gadīties. Ceru uz to, ka mēs dzīvosim tā, pēc tādas sirdsapziņas, lai šī laulība nebeigtos. Tomēr uzskatu, ka, ja kaut kas ir beidzies, nav jāmēģina to par visām varītēm saglabāt. Savā ziņā laimes spēle.

Neatkārtošos,jo NordicBelle visu pateica!
Ja atrod to īsto,tad viss ir iespējams!

+++ ;-)

Ticu, ka gadās mīlestība uz mūžu un ceru, ka ar vīru laimīgi sagaidīsim kopā vecumdienas un noliksim karoti vienlaicīgi. BET..stāsti "kam tik viņi nav gājuši cauri.." mani neaizkustina. Palikt kopā ar cilvēku, kas krāpj, ir alkoholiķis, azartspēlmanis, vai varmāka, lai pēc 30-40 gadiem varētu palepoties ar saglabātu laulību..nez, man tas šķiet drīzāk nožēlojami un mazohistiski. Palikt kopā cauri slimībai, nabadzībai, to es saprotu kā cienījamu un mīlestības pilnu rīcību, bet pārējie varianti..

Palikt kopā ar cilvēku, kas krāpj, ir alkoholiķis, azartspēlmanis, vai varmāka, lai pēc 30-40 gadiem varētu palepoties ar saglabātu laulību..nez, man tas šķiet drīzāk nožēlojami un mazohistiski. Palikt kopā cauri slimībai, nabadzībai, to es saprotu kā cienījamu un mīlestības pilnu rīcību, bet pārējie varianti..

+++

Piekrītu delusion... Ir jāsaprot, kad vērts cīnīties un kad ne.

Ja pāris precas, tad jau domā par attiecībām nopietni. Bet dzīvē gadās visādi. Es neturētos pie attiecībām visiem spēkiem, ja nebūtu tajās laimīga. Tas gan nenozīmē "šķirties pie pirmajām problēmām".

Es zinu, ja es apprecēšos, tad uz visu mūžu, līdz nāve mūs šķirs.

ceru ka arí toposhais vírs tápat domás. a ja nu vírs péc laika izdomás pamest, pakársies? iesi uz klosteri?:-/

p.s. es domáju kázu diená visi lígavainji un visas lígavas domá, ka tas ir uz múzhu