Ķibeles ar liftiem

Teica, ka lifta grūtniece pirmajā trimestrī un mocās ar nelabumiem.

Varbūt viņa nesaprata, ka tā ir VD lēkme. :-DTiešām foršs cilvēks! :-)

amazing nu gan baiss tas pirmais stāsts :D

Bet nu manas kolēģes šodien liftā nosēdējušas 15min, jo tam kaut kādi gļuki uznākuši atkal... un iepriekšējā reizē viena no tām kolēģēm bija izbaudījusi to, ka liftā pazudusi gaisma un viņš sācis ātri braukāt pa stāviem turpu šurpu (t) es laikam tur trieku būtu dabūjusi....

Paldies Dievam nedzīvoju nekur tik augstu, lai liftu vajadzētu izmantot regulāri un obligāti... cenšos no viņiem vispār izvairīties, bet darbā vai kādā lielveikalā mēdzu izmantot, bet reti. Un tajos vecajos, rūcošajos augstceltņu daudzdzīvokļu māju liftos mani vispār nevar iedabūt...reāli bail :-|

Liftus izmantoju reti, ikdienas gaitās nekur baigi negadās. Bet nekādu fobiju nav.

Atceros, studiju laikos gājām ārā no draudzenes dzīvokļa. Mēs ar čali gājām kājām, draudzene izdomāja braukt ar liftu. Lifts iesprūda starp stāviem. Prikols lielākais, ka avārijas telefons liftam bija uzrakstīts ārpusē ne iekšpusē (padomju laika fantastiskie inženieri :D). Nu neko sazvanījām meistaru, teica, ka stundas laikā atbrauks. Ko mēs ar džeku daram? Nevis sēžam trepēs un izklaidējam nabaga draudzeni liftā, bet aizejam spēlēt biljardu ar tekstu: Nu tad, kad tiec ārā, nāc uz biljarda zāli. :D :D

Varbūt viņa nesaprata, ka tā ir VD lēkme.

Zināja. Es pateicu.
Bet viņa ka reizi brauca uz manu stāvu pie manas kaimiņienes. Un rokās bija torte, kura pēc 2 h 30 grādos būs neēdama. :'-( Tāpēc teica, ka viņas tortei nav jāgaida 2 stundas un sāka bombardēt lifta meistarus, kamēr es puspaģībusi sēdēju atstutējoties pret lifta durvīm. Lifts iesprūda kā reizi manā stāvā un durvis atvērās burtiski 1 cm. Pa to nāca mazliet gaiss iekšā. Tad nu sēdēju, degunu piebāzusi pie spraugas un mani otrpus lifta durvīm mierināja kaimiņiene, kuras torte lēnām kusa un pārvērtās pļockā.

Man tik ļoti nepatīk tā sajūta,kad lifts apstājas vajadzīgajā stāvā, tāds reibonis piemetas parasti :D

+ Peka
man tieši tas pats...pretīga sajūta :D

Žizele2 - domā šo? :-D
https://www.youtube.com/watch?v=mn6GVA04Pts

Žizele2 - domā šo?
https://www.youtube.com/watch?v=mn6GVA04Pts

Ja, kaut kas uz to pusi. Sis pat loti ekstremi izskatas :D

Prāgā arī metro tie eskalatori tādi ekstrēmie. :D

Bet man nav bailes, man ir bail no stāviem pacēlājiem kalnos, cipa tiem, kur vnk aizliek aiz muguras. Nu ne bail, bet kaut kā nepatīk, vienreiz reizes 20x centos uzbraukt, noveļoties kaut kur pa vidu, sākumā vai jau pie augšas un dīvainās pozās slīdot lejup. :D

Līdz šim nav bijusi slikta pieredze, bet dikti nepatīk braukt vecajos liftos - grab un pīkst. Brr.. zosāda uzmetās :D

Līdz kādiem 20 gadiem man bija izteikta fobija no liftiem, tagad bailes vairs nav tik paniskas, bet nepatīkama sajūta braucot ir vēl tagad. Un nedod dievs vēl, ja kaut kādas skaņas liftā dzirdamas (krakšķēšana un tml.) Ā, un vēl man ļoti bail iesprūst lifta durvīs, tāpēc vienmēr mēģinu ātri ieskriet durvīs, lai neiecērt.:D Visvairāk man riebjas daudzdzīvokļu namu tie tumšie, brūnie lifti. No caurspīdīgajiem liftiem vismazāk bail.

Āaa, un nekad nebraucu ar svešiem vīriešiem vienā liftā!

Man nav bail ne no liftiem, ne eskalatoriem (lai gan tas pēdējais pakāpiens man arī ir izaicinājums). Nekad nekur neesmu iesprūdusi. Smieklīgi bija, kad kolēģe darbavietā vienmēr gāja pa trepēm, jo baidījās no liftiem. Un tās dažas reizes, kad tomēr brauca ar liftu - mēdza iesprūst. :D Un tieši viņa, nevienam citam tā negadījās... :D

Nu jau vairāk kā gadu lifts ir mana ikdiena, jo dzīvoju 9.stāvā, bet nav bijušas problēmas, kā arī lifts labs, māja jauna.

Paniku drīzāk rada veco māju lifti, tur es nespēju normāli braukt, liekas, ka iesprūdīšu vai nokritīšu. Labi, ka bieži nenākas izmantot. :)

šobrīd liftus izmantoju reti, bet bērnībā vairākas reizes dienā, jo dzīvojām 9-tajā stāvā. Tad nu kādas 5 reizes esmu iesprūdusi. Atceros, ka pēc vienas reizes (laikam 8 gadu vecumā) ar liftu nebraucu kādu nedēļu vismaz, tad nu cītīgi kāpelēju pa kāpnēm. Piedevām kādu rītu uz skolu pusaizmigusi biju nokāpusi līdz 1 stāvam čībās, tad nu nācās kāpt atpakaļ. (t)

Es labu laiku nebraucu ar liftiem pēc tam, kad iesprūdu vienas Purčika deviņstāvenes liftā, tagad esmu atsākusi, bet, nu, neesmu baigi sajūsmā.:-D Man pret eskalatoriem nebija nekādu problēmu, līdz redzēju to video, kā Japānā vai kur tur iebrūk eskalators un ierauj iekšā sievieti:-O, tgd nav baigi omulīgi. (t)

Dzīvoju Pļavnieku deviņstāvenē un braukāju vienmēr. Bail itkā nav, bet ar patiku arī nebraukāju, jo čīkst un klab un dažreiz iezogas doma, ka neaizvilks līdz augšai, bet kādā brīdī salūzīs, metīsies lejā un gals būs klāt :D
Iesprūdusi esmu bērnībā, bet tas bija paredzami - vesels bars sīkaļu braukājāmies bez apstājas turpu-šurpu un beigās lifts neizturēja. Apstājās un palikām tumsā. Bija jautri :D

Nekas it kā liftos atgadījies nav, bet man tik ļoti nepatīk vecie daudzstāveņu lifti. Vienmēr čīkst, rūc, kratās, liekas, ka līdz augšai netiks un pusceļā nokritīs lejā. Kad eju ciemos pie draudzenes, kas dzīvo 7.stāvā, kāpju ar kājām, vienu pašu mani tajā liftā nekad nedabūs. :D

Ar liftu braucu katru dienu mājās. Reizēm gadās kāda ķibele. Pēdējais gadījums bija tik tikko pirms divām dienām. Pie mums bija lieli plūdi (LV ziņās arī laikam rakstīja), tad nu, kad izsaucām ar vīru liftu, dzirdējām lielu ūdens šalkšanu un, pirms durvju atvēršanās, vīrs mani kārtīgi pavilka nost no durvīm un aiz sevis :-D Laimīgā kārtā, ūdens ārā straumēm negāzās, bet kāds bija pielicis zīmīti, ka pagrabstāvu stāvvietas ir pilnībā applūdušas. Tā kā jau bija ziņas par dažiem mirušajiem, tad pierunāju vīru tomēr izmantot kāpnes, bet tā ūdens šalkšanas skaņa bija baisa.

Liftu izmantoju reti un tikai tad, ja vēl kāds paziņa brauc kopā ar mani. Viena nekad neesmu izmantojusi, jo tomēr kaut kādas bailes ir :-D Divatā braucot, jūtos drošāk, tad arī ir vieglāk pārciest to domu, ka "ja nu iesprūst". Bet, par laimi, nekad nav gadījušās nekādas ķibeles.