Šķiršanās dēļ kāzu neesamības

Mani biedē vārds laulība un viss ar to saistītais :D :D Varbūt tāpēc, ka esmu jauna, nez.

ctn, bet mani tā nauda neinteresē nāves gadījumā un neko labāk tie eiro tāpat nepadarīs.

Nu jā, bērniem bez tēva tāpat jau sūdīgi, kāpēc, lai nepaknapinātos vēl citās dzīves jomās. Mātei noskrieties tā, ka bērni tikai zina par tās eksistenci, bet paši neredz, ja paveiksies, vēl sāks bērnus skolā apcelt, būs labs rūdījums dzīvei! Kas nenogalina - spēcina!

Un, ja nu civilsieva pati slimnīcā nonāk, bet neviena radinieka blakus nav, lai pieņemtu lēmumu, gaidīsim ārsta konsīliju - krievu rulete ir jautra, paspēs dakteri nolemt vai nē, būs dabiskā atlase vai nē... Aizraujoši!

Jā, zinu vairākus pārus, kas izšķīrušies tāpēc, ka vai nu viens, vai otrs nevēlējās precēties (tad un/vai vispār). Tajā pašā laikā ļoti riebīga situācija ir, ja, piem., puisis saka, ka grib, tikai ne tik drīz, meitene saka, ka tad viss ir cauri, un viņš aiziet pēc gredzena. Būtībā tāpēc, lai viņu noturētu, lai viņi neizšķirtos. Tā bija manai labākajai draudzenei un man viņas ir žēl :D

Oliiva tie nav argumenti, lai precētos :) Normāls vīrietis savus bērnus bez uzturlīdzekļiem nepametīs un mani uz ielas neviens nevar izmest, jo mums katram ir savs īpašums iegādāts vēl pirms bijām kopā.

Trīne, man ir tikai 21. Pati dažreiz brīnos, kā šādā vecumā es jau esmu aizgājusi tik tālu - uzturu vīrieti bezmaz, kuram nav nākotnes plāni tādi ar mani, kādus es gribētu sev kādreiz. Man vispār bieži uznāk gruzis, gribas ar kādu parunāt par visu to, bet, ja nav, tad nav.

carrrie es nerunāju par tevi, jopcik :-D un kur Tu izlasīji, ka tas ir iemesls, lai precētos? :-D Sākumā lōģiski, ka nav - tas taču ir pašsaprotami, ka precas, jo mīl. Un tad naķ citi bonusi. Ar vecumu...

Jā, man tas būtu iemesls, lai šķirtos, bet tas tikai tajā gadījumā ja abiem jau ir ap 30 vai vairāk. Ja ir 20 gadi, tad varētu gaidīt kaut vai 6-7 gadus, bet ja ap 30, tad gan es vairāk par 3-4 gadiem negaidītu.

ctn bet kur ir teikts, ka es nespēju savus bērnus nodrošināt un dzīvoju no minimālās algas. Mana ģimene ir pietiekoši liela, lai arī tevis aprakstītajā gadījumā būtu, kas pieņem lēmumus un par maniem bērniem parūpējas. Es saku, ka man un manam vīram laulība nav tik svarīga kā citiem, bet tu droši vari iet un precēties, lai nodrošinātos.

Katrs dzīvo kā grib.

Oliiva tie nav argumenti, lai precētos Normāls vīrietis savus bērnus bez uzturlīdzekļiem nepametīs un mani uz ielas neviens nevar izmest, jo mums katram ir savs īpašums iegādāts vēl pirms bijām kopā.

arguments nav - normāls vīrietis savus bērnus neatstās bez uzturlīdzekļiem, cilvēkus nevar paredzēt, vienā brīdī domā, tā citā savādāk, tāpat nevar paredzēt nelaimes gadījumā kā būs.
tas, ka katram ir savi īpašumi ir , kas cits, ja visu kopīgiem spēkiem cēla un beigās paliec ar neko.

Parasti jau pasa attiecibu sakuma noskaidroju kādi nakotnes plani ir puisim. Vai vins vispar kadreiz grib laulibas un bernus. Ja jau tad neredz sevi ar sievu un berniem, tad es jau nebusu ta, kas mocisies ar ceribu parliecinat par pretejo. Kāda jega, zaudets laiks.

Protams šādu iemeslu dēļ nekad nevēlētos šķirties, bet ja tomēr paiet konkrēts laiks kopš esat kopā, bet vīrietis pat ar motivāciju neprec nost, nu velns kaut vai sarakstās un viss, tad jā, es laikam arī ar laiku to sāktu uzskatīt kā iemeslu lai šķirtos.
Kā ne kā, sieviete grib būt sieva, kaut vai ķeksīša pēc un tas arī dod sava veida stabilitāti, dod drošības sajūtu lielāku un vienkārši to domu ka - jā viņš grib būt ar mani kopā uz mūžu.

ctn bet kur ir teikts, ka es nespēju savus bērnus nodrošināt un dzīvoju no minimālās algas. Mana ģimene ir pietiekoši liela, lai arī tevis aprakstītajā gadījumā būtu, kas pieņem lēmumus un par maniem bērniem parūpējas. Es saku, ka man un manam vīram laulība nav tik svarīga kā citiem, bet tu droši vari iet un precēties, lai nodrošinātos.

Katrs dzīvo kā grib.

Mēs nerunājam par Tevi, bet par laulības institūta nozīmi kā tādu. Eksistē arī citi cilvēki bez Jums.

Ja tā būtu taisnība, ka kāzas neko nenozīmē, nemaina, utt., tad kur problēma otram par prieku aiziet uz dzimtsarakstu nodaļu un nokārtot papīrus? Vai arī kur problēma sarīkot kāzu ballīti? Dzimšanas dienas vai tad nesvin?!
Problēma ir tajā, ka precēties negribošie ļoti labi zina, ka tas nozīmē publiski atzīt, ka šis cilvēks ir vienīgais, īstais un neko labāku vairs nemeklē. Apprecoties ir grūtāk veidot citas attiecības, jo ir daļa sabiedrības, kas nosoda laulības pārkāpšanu vai šķirteņus. Tāpēc arī negrib precēties.
Carrie gadījums ir skumjš, ja vīrietis uztaisa trīs bērnus, precēt negrib un beigās apprecas tikai omēm par prieku...

L. Tev vajag psihologu. Cik zemam pašvērtējumam jābūt, lai iesaistītos tādās attiecībās?!

rīne, man ir tikai 21. Pati dažreiz brīnos, kā šādā vecumā es jau esmu aizgājusi tik tālu - uzturu vīrieti bezmaz, kuram nav nākotnes plāni tādi ar mani, kādus es gribētu sev kādreiz. Man vispār bieži uznāk gruzis, gribas ar kādu parunāt par visu to, bet, ja nav, tad nav.

ko tava ģimene saka? parunāt jau vari, kaut vai ar mums. :)

teika, tev šķiet skumji, bet tu jau labāk zini vai es gribēju vai negribēju precēties :)

Principā jau gribās sievietēm precēties dēļ tās stabilitātes sajūtas, nejau tik materiāli vai bērnu dēļ, bet vienkārši tad tiešām tas ir kā paziņojums pasaulei ka mēs viens otram piederam (apstraktā veidā).

parunāt jau vari, kaut vai ar mums.

++ Tieši tā!

Tēma tik nodriskāta :-D Katra paša izvēle tak, laime, ja satiec cilvēku ar kuru mērķi un intereses sakrīt. Man likās, ka tas ir ik pašsaprotami to visu noskaidrot pirms sāk nopietnas attiecības, bet nu, laikam, nē. Nezinu :-D
Bet piekāpties un neprecēties (vai nedarīt ko citu) tikai tādēļ, lai vecis neaiziet, ir stulbi. Tāpat aizies, vai visu dzīvi nodzīvosi nelaimīga.