Shi tema ir ljoti aktuala ari man. Viss lidz sim aprakstitais vards vardaa raksturo.
Nupat ir 2 gadi,kaa loti iemilejos virietii, visu so laiku tikaamies,buju kaa sapnii. Beigaas vins nevelejas nopietnas attiecibas. Iemeslus izdomajot visdazadakos. Normala meitene teiktu - ok, ja nav,tad nav. Pec 2 gadu konstanta mazohisma (skriesana ikreiz,kad vins pasauc, mokas,kad neesam blakus, miega problemas,panikas lekmes.. nekas no ta nebija bijis lidz sim.. ari berniba loti laimiga),protams,ar pratu sapratu,ka jabeidz shis viss. Jasaka, esmu centusies un joprojam loti censos darit visu,lai izslegtu sho apmatibu (jo ar shadam pazimem diez vai ta vairs ir tikaimilestiba). Esmu nomainijusi dzivesvietu,pat valsti,uzsakusi jaunas studijas,griezusi nost visus iespejamos kontaktus, tacu samelot sev nevaru - pat pilnigi jaunaa videe,vietaa,kura prasa daudz energijas, organizeesanas,vardu sakot, jauna dzive, par TAD visu laiku domaju/atceros/analizeju/raudu par visu saistiba ar vinju. Jauni cilveki neinterese,esmu meginajusi tikties,visi kaitina vai vnk ne ar ko nepiesaista,mulkigi,tacu galvaa joprojam tiek idealizeets vinjs.
Peec 2 menesu klusuma man bija jabrauc uz vinja pilsetu,un,protams,satikaamies. Kritiens divkaarsi liels,jo apzinies,ka nekas nav tevii mainijies,un kriti tikpat zemu,ja ne zemaak.
Lasot to meitenju pieredzes,kuras joprojam dzivo kopaa,nesaprotu,kaa juus to panesat...