cheeky
Mana pieredze rāda, ka līdz galam tu nevari būt gatava nekad. Vienmēr gribas nokārtot to, nokārtot šito, aizbraukt tur, patrakot tā...bet, kad sāc reālu darbību un atmet izsargāšanos un piesakās mazulis, tad ir tāda interesanta sajūta. (l)
Ja sākumā pa galvu skraida visādas domas - kā būs un vai tiešām ir īstais laiks, tad līdz ar mazuļa kustībām un augošo punci, tā gatavība pienāk un jau vairs nevari sagaidīt, kad mazulis būs rokās un redzēsi, kas no 2 cilvēkiem ir sanācis.(l)
Man liekas, ka ja lēmumu par mazuli pieņem abi kopā, tad viss ir kārtībā.:-)
Es gan nezinu kādas sajūtas ir pāriem, kam mazulis "pārsteidz" ar savu ierašanos.:-)
2784
