Es. Darba līgums līdz nākamā gada novembrim. Tad decembrī kārtošu valodas eksāmenu un neatkarīgi no rezultāta došos prom.
Viņš. Vēl gadu studē. Vakar pateica, ka viņam ir sarunāta darbavieta pēc studiju beigām, ko viņš ļoti vēlas uz nākamā gada oktobri. (darba alga turpmākos 5gadus - 450 eur).
Plānojām kopā doties prom, es mācos jau no jūnija intensīvi, bet viņš kaut kā nekustējās tai virzienā. Ilgāk vilkt vairs nevarēju, gribēju saprast, ko viņš gaida. Vakar bija saruna - pateica, ka ir svarīgi ar labiem rezultātiem pabeigt studijas, tāpēc nemaz nesāks tagad valodu mācīties.
Turpinot sarunu, atklāja, ka viņam ir tā sarunātā vieta. Nu negrib viņš nekur braukt, to man vajadzēja jau sen saprast, bet es šobrīd esmu neizpratnē, ko darīt. Tā idille, ka kopā strādājam, plānotās kāzas 2017.gada vasarā, bēbītis - burbulis saplīsa.
Loģiski, ka ja viņš to vietu oktobrī dabūs, attiecības beidzas.
Bet ja tas "sarunātais" nenotiek, tad viņš var sākt mācīties - gadiņu varu arī viņu tur pagaidīt viena.
Bet kas notiek šobrīd? Izņemot to, ka esmu vīlusies un man sāp, ka viņš nav gatavs izkāpt no komforta zonas manis dēļ un sekot man, (kur varētu pelnīt vairākus tūkstošus mēnesī darot to pašu darbu, kas viņam te sarunāts). Mēs dzīvojam kopā. Man jāizvācas? Ignorēt situāciju un turpināt kopā dzīvot un tad skatīties, kas notiek pēc gada, attiecības uzturot kaut kādas draudzīgas ar seksu, bet jau bez kopīgajiem plāniem?
Sēžu birojā, kaut darbs beidzies, un nesaprotu kā rīkoties, jūtos stulbi braukt mājās. Aizskar, ka viņš tik ļoti baidās no pārmaiņām (vai grib stabilitāti - manuprāt absurds, bet kāda starpība ko es domāju), ka vai nu es palieku (tas mani tiešām sagraus, es jau sen zinu, ka man vajag kaut uz brīdi aizbraukt), vai attiecības beidzas. Es esmu vainīga, kaut gan plāns bija braukt kopā un viņš visu izmainīja. Es nesaprotu.
Par algu atšķirību lūdzu nekomentēt. Tā ir realitāte, jo abi esam ārsti.