Jau dzeru kafiju un pošos uz darbu. Darba daudz, tāpēc braucu ātrāk, iespējams sanāks strādāt arī rīt. Vīrs nemaz nepriecāsies, tā jau sanāk daudz strādāt pēdējā laikā, brīvdienās parasti arī visādi plāni atsevišķi, tā kā sanāk, ka viens otru neredzam gandrīz nemaz.
Šorīt netīšām izrāvu rozeti, vīrs man neskaitāmas reizes teicis, lai tā nerauju vadu ārā no kontakta, bet man bija aizņemta otra roka, lai pieturētu, šķita, ka tik stipri nemaz nerauju un tur viss stingri turas, bet...rozete domāja citādāk. Aizliku priekšā mantas, lai vīrs neredz un man nav jāklausās visi tie "cik reizes es tev esmu teicis..", vakarā mēģināšu kaut ko saķimerēt.