Tātad, ar draugu esam 2 gadus kopā. Sākumā gan neplānojām , ka būsim pāris, jo abi esam pēc raksturiem atšķirīgi, tomēr beigās izveidojām attiecības. Sākumā viņš sarakstījās ar bijušo, pēc kāda pus gada tomēr piekāpās man un vairs nesarakstās, tomēr dziļi kaut kur jūtu, ka nav viņu aizmirsis, jo redzot cik laimīgs viņš bija ar viņu, viņš pat tuvu neizskatās tāds blakus man. Neesam no tiem cilvēkiem, kuri katru dienu teiks "Es tevi mīlu" bezjēgā, bet pie tā retā skaita viņš man ar to pašu neatbild, atcērt"taču jā vai tmldz. frāzes. Nekāda mīļuma izpausmes nav, izņemot vakarā, kad pati aizmiegu viņam azotē. Par dāvanām nerunājot. Ziedus savu mūžu neesmu saņēmusi, bet vismaz būtu pacenties 2 adu laikā kaut reizi.Jūtu, ka nav ne tikai viņam interese par mani, bet arī man zūd. Katru dienu pieļauju domu, kā būtu, ja mēs šķirtos, tā būtu,manuprāt, labāk. Jo nav jēga dzīvot attiecībās, kurās neviens nejūtamies labi. Ir bijusi reize, kad pavisam nopietni saku, ka varbūt labāk mums šķirties, bet viņš nevēlas, nesaka, ka mīl, bet negrib meklēt citu drīzāk, jo viņš neatradīšot. Kopā dzīvojam, domāju, ka pēc šķiršanās, tā būtu vienīgā mana lielākā problēma ar dzīvesvietu. Tā domājot, liekas, kā varu būtu ar tādu cilvēku kopā, bet ne jau vienmēr viss ir tik melns. Ir jau bijuši labi brīži, bet pēdējā laikā vairs nesatiekam galīgi. Nerunājot par intīmo dzīvi, kura mums praktiski nav. Tātad, baigais savārstījums, bet kā Jūs rīkotos, paliktu un labotu attiecības vai labāk meklētu laimi citur?
P.S. Esam jau runājuši un mēģinājuši labot to visu, bet vienmēr saņemu atbildi"nu tad sāc". Esmu pirkusi dāvanas viņam, pārsteigusi, bet pretī nekā.:-(
6
