nudien nepiekrītu! drīzāk dzīves izšķiešana ir jau iepriekšēja nolemtība un samierināšanās ar mazumiņu, nemaz necenšoties izdarīt un nopelnīt vairāk un labāk! tāda attieksme pret dzīvi varētu liecināt par pilnīgu ambīciju trūkumu vai arī slinkumu. tieši otrādi - lielāka alga paver plašākas iespējas pilnvērtīgi dzīvot - doties ceļojumos, biežāk apmeklēt teātri, operu, kino, u.tml. Un tas, ja cilvēks grib nopelnīt vairāk, nenozīmē, ka automātiski viņš ir auksts aprēķinātājs, kas iet pāri līķiem, nemīl bērnus un to vien dara, kā rauš naudu. Jo īpaši, ja darbs ir sirdslieta - kāpēc nepelnīt vairāk, ja to var izdarīt? Ambīcijas un laba alga ļoti bieži ir labs motivators sasniegt vairāk un darīt labāk, nevis liecina par mantkārību.
+++
Kaut kur pavīdēja, ka skaisti ceļojumi nedod nekādu garīgo izaugsmi... nu nu... iepazīt citas kultūŗas, izbaudīt skaistumu... pilnīgi nekādas izaugsmes, ne? Kur var tik šausmīgi ielīst galejībās.
Man liekas tās dažas lielās algas šeit izskatās tik neticamas, jo meitenes, kas pelna to minimālo, vai vidējos 500, nemaz neraksta diskusijā. Dažas tikai atbildējušas, bet bieži vien taču ir diskusijas, kur prasa padomus, kā ieekanomēt, u.t.t. un tur var redzēt reālo situāciju, cik daudzas dod padomus, jo dzīvo no tā minimuma.
Kā vienai dzīvot Rīgā ar minumumu es neiedomājos, ja vēl bērnu audzināt... man liekas, tur pat 500-700 maz būs, ģimenei ar bērnu nu noteikti 1000 vismaz uz rokas jābūt, lai izdzīvotu kaut cik normālos apstākļos.
Savukārt mazākā pilsētā tālāk no Rīgas, 1000 uz trīs cilvēkiem jau nozīmē normālu dzīvi. Ja vairāk, var pat gada, divu laikā iekrāt naudu 2-3 istabu dzīvoklim.
Tāpēc arī, pirms kāda šausminās par to, cik maza alga, der atcerēties, ka dzīvesvietas ir dažādas, īres dažādas, utt. Cik es pazīstu ģimenes, kur abi pelna minimālo un dzīvo, nemaz nedodmādami, ka vajadzētu kaut ko vairāk. Vai pat aļaujas strādāt tikai viens, un par 300-400 uzturēt gan sievu, gan bērnu...