bērns taisa histēriju

:-(

Nesapratu, viņš raud, tad, kad iet gulēt vai kā?
Ja tikko esi sākusi pieskatīt, bērns noteikti nav pieradis pie jaunajiem apstākļiem. Viņš jau vēl maziņš, ja pieradis līdz šim ar mammu dzīvot pa mājām, tad tas kādu laiku tā arī būs. Līdz pieradīs un sapratīs, ka ar Tevi ir droši.
Šo jāpārrunā ar vecākiem, lai viņi ir informēti. Iespējams, bērns pēc dabas ir jutīgāks -to noskaidrosi tikai runājot ar tuvākajiem

Cik saprotu raud pirms gulētiešanas.. nu niķis tāds, daudzi, manuprāt, tā dara.

Ir tādi bērni (vai situācijas..), kuri pirms iemigšanas nespēj atslābināties un ir uzvilkti, visu dienu viss kārtībā, bet pirms aizmigšanas sāk taurēt. Tam pat nav nekāda sakara ar to, ka vēlētos "kaut ko panākt" (ja vien tiešām nav redzams, ka kaut ko konkrēti "pieprasa"), vienkārši sakrājas dienas iespaidi, varbūt kāds stress (kaut vai par to, ka vecāki nav blakus un ir jauna aukle, kas bērnam ir svešs cilvēks, cik saprotu) un tāpēc nespēj bez raudāšanas mierīgi aizmigt. Varbūt tas ir iemesls, domāju, ja raudātu kādā citā brīdī, ne tieši pirms gulētiešanas, tad vēl varētu teikt, ka kaut ko mēģina panākt. Vienkārši tas brīdis pirms gulēšanas jāpadara bērnam mierīgs, patīkams-samīļošana, kāda grāmatiņas papētīšana utt.

neviens neraud bez iemesla ....

Kad vecāki ir mājās, tad viss ir kārtībā, mierīgi aizmieg kopā ar mammu, viss ir kārtībā, neraud. Es pati vēl neesmu sapratusi, vai tas ir tapēc, ka viņam nāk miedziņš, tapēc sāk taisīt histēriju līdz pats aizmieg, vai kaut kas viņam nepatīk, sāp kaut kas, vai es vienkārši kaut ko daru nepareizi.

Kaut ko nesaprotu - nepievērs uzmanību, lai saprot, ka tā neko nepanāks, bet pati nesaproti, ko viņš grib panākt? Tajā nav nekādas loģikas.
Ko dara mamma, lai viņš aizmigtu? Vai dari to pašu?

Varbut raud, jo grib mammu. Pamegini ielikt vanna pirms miega, vnk uz 10 minutem pasedet silta, tira udeni, lai atslabinatos.

Kad vecāki ir mājās, tad viss ir kārtībā, mierīgi aizmieg kopā ar mammu, viss ir kārtībā, neraud.

Nu jā, bērnam mammu aizstāt neviens nevar, droši vien tāpēc jau arī raud, jo kreņķējas, ka mamma nav blakus. Labāk tiešām nevis censties nepievērst uzmanību, bet tieši otrādi-ar uzmanību izrādīt, ka viss būs kārtībā. (Gulētiešana vispār ir tāds savā ziņā intīms process bērnam- daži nespēj aizmigt citu cilvēku klātbūtnē, citi nespēj aizmigt svešā vidē,citā gultā, ir vieglāk saraudināmi, pluss vēl nogurums utt.) Ja bērns ilgstoši tā raudās, gulētiešana bez vecāku klātbūtnes asociēsies tikai ar slikto-ar raudāšanu, stresu utt. Vienkārši to aizmigšanas procesu padarīt mierīgu-kaut vai te jau pieminētā siltā vanna utt.

Modo - Paldies!

piekrītu Modo!

Varbūt vēl nokavē to momentu, kad var mierīgi ielikt gulēt, tad mazais uzvelkās no tā, ka viņam nāk miegs. Pēc manas pieredzes ir ļoti svarīgi nenokavēt to brīdi, kad mazam nāk miedziņš un viņš labprāt iet čuču. Jo, ja nokavē, tad viss, cauri, sākas neapmierinātība un čīkstēšana.

Palūdz pašai mammai padomu, kas mazajam palīdzētu iemigt. Varbūt pietiks pat ar klusu dungošanu un muguras paglaudīšanu, rociņas paturēšanu. Varbūt mazajam patiks, ja apgulsies uz dažām min blakus. Ja esi sākusi pieskatīt mazo tikai nesen, tad ļauj bērnam pierast pie tevis ieviesta režīma.