Dators var radīt baigo atkarību, tāpat kā alkohols, smēķēšana. Pati jūtu, ka reizēm vienkārši ir sev jāpasaka STOP. Kaut vai Cosmo varu aizsēdēties un nejust, kā pazūd laiks.
Bet tas ir tad, kad esmu viena un parasti darbā, tāds pieradums. Ja esmu kopā ar vīru, man te vispār nav vēlmes nākt. Man jau liekas, ka vajadzētu būt tā, ka , ja divi cilvēki ir tuvi, viņiem ir par ko runāt, ir kopīgas intereses, tad vajadzētu būt tai vēlmei kaut vai sarunāties. Mums ir tā, ka vismaz stundu vakarā veltam viens otram, bez TV un datoriem, un tad ir laiks arī katram pašam sev, bet arī tad abi izvēlamies kādu grāmatu vai ko lietderīgāku par Cosmo un datorspēlēm. Vispār neuzskatu, ka ir normāli sēdēt pie datora vairākas stundas katru dienu ( protams, tas neattiecas uz darbu / studijām, bet gan uz bezjēdzīgu laika nosišanu ).
Labrīt! Esmu darbā. Viss forši. Vakar biju šoppingā , šo to rudenim nopirku, pēc tam visu vakaru ar vīru runājām Skype, lai cik dīvaini nebūtu, es neatceros, vai vispār kādreiz esmu lietojusi to videozvanu Skype :D, smieklīgi, esmu atpalikusi, bet nav bijusi vajadzība, visi paši tuvākie ir man blakus ikdienā. Tiešām laba lieta, ja gribās parunāties ar kādu sev tuvu cilvēku, kas ir tālu prom.
Jau nevaru sagaidīt piektdienu, kad vīrs būs mājās.
Šovakar tusiņš ar draudzenēm (l)